Pieredzes brauciens dīķu un ezeru apsaimniekotājiem

Brauciens tika organizēts ar mērķi popularizēt zivsaimniecību, sniedzot informāciju un pārņemt pieredzi pareizā dīķu ierīkošanā un apsaimniekošanā. Uzmanība tika pievērsta zivju izaudzēšanai no mazuļiem līdz tirgus precei, kā arī iepazīt tirgus izpētes metodes un realizācijas noteikumus. Svarīgi gūt jaunas idejas un risinājumus tālredzīgai ūdenstilpju apsaimniekošanai ar attīstības perspektīvām. Darbības uzsācējiem mērķis bija iegūt pamatīgākas zināšanas par nozari.

Brauciena dalībniekiem tika dota iespēja apmeklēt interesantas dīķu apsaimniekotāju saimniecības. Savulaik Kurtuvienas nacionālajā parkā ar dīķsaimniecību darbojās kolhozs, kam pamatnodarbība bija zivkopība.  Privatizācijas laikā saimniecība tika sadalīta divās daļās – 400 un 700 ha. Saimniecību “Kurtuvieniai” apsaimnieko Broņs Astrausks, bet “Šilupavežupes” – Arvids Jočus.

Pirmajā dienā Kurtuvienas saimniecībā notika teorētiskas apmācības, jo praktiski nekas tajā dienā dīķos netika darīts. Saimniekiem radās neskaitāmi jautājumi par zivju audzēšanu, pavairošanu un zveju. Izvērtās interesantas diskusijas par maluzvejniekiem, gārņiem un problēmām ar zivju tirgus noietu. Šis gads sakarā ar sausumu darīja piesardzīgus zivju slimību sakarā.

Otrā diena bija sevišķi interesanta, jo visas dienas garumā kopā ar Šilapavežupes saimnieku Arvidu Joču piedalījāmies dīķu nolaišanā. Redzējām, kā zivis pilda cisternās un sūta uz konteineriem, kur tās šķiro. Tirgus prece tiek atdalīta atsevišķi, nākamā gada ataudzējums – atsevišķi. Liela uzmanība tika pievērsta mazuļiem.  Bija iespēja iepazīties ar vairāku dīķu nolaišanas tehnoloģijām un iespējām. Atsevišķā zivju fermā notiek inkubācija un mazuļu izaudzēšana. Braucēju lielākais ieguvums bija iespēja iegādāties zivju mazuļus – amūrus un karpas. Tie plastmasas maisos ūdenī  ceļoja uz Latviju.

Galvenie ieguvumi bija – redzēt svarīgākās zivkopju darbības dzīvē, uzklausīt pieredzi un svarīgas nianses. Brauciena dalībnieki varēja savas saimniekošanas pieredzi un prasmes salīdzināt ar kaimiņu pieredzi. Interesants bija barības bāzes un cenu salīdzinājums.

Secinājumi: iekšējo ūdeņu apsaimniekotājiem ir perspektīvas attīstībai un izaugsmei. Ir iespēja audzēt zivis no pavairošanas līdz tirgum. Ļoti svarīgi ir pareizi apmācīt darbiniekus.

Pēc saimniecību apmeklējuma ziivkopji apkopoja gūto pieredzi un secināja, kas jāmaina saimniekošanas modelī.

Irēna Butkus,

LLKC Jēkabpils nodaļas lauku attīstības konsultante