“Lielais loms” izceļ tradīciju kopējus

11. Decembris 2018.

GalerijaPrint

Zemkopības ministrijas Gada balvai zivsaimniecībā “Lielais loms 2018” kopumā tika saņemti 17 pieteikumi. Aktivitāte nav bijusi pārlieku liela, tomēr šis gads iezīmējies ar zivsaimniecības tradīciju celšanu godā.

“Zivis un to produkti ir un vienmēr būs pieprasīts pārtikas produkts gan Latvijā, gan citur, un mums tas ir jāizmanto. Latvijas zivsaimnieki to prot, – šī gada pirmajā pusē mūsu zivju produkti nonākuši pie patērētājiem vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Par 15 procentiem ir audzis apstrādātās un konservētās produkcijas apjoms. Priecē arī uzņēmēju spēja likt veiksmīgi lietā tos atbalsta līdzekļus, kurus piedāvā Eiropas Savienības fondi. Īpaši jāuzslavē zvejnieku kopīgie projekti ostu infrastruktūras pilnveidošanai, kas uzlabo zivju pieņemšanu, uzglabāšanu un apstrādi. Sekmīgi projekti zivju saldēšanas jaudu palielināšanai īstenoti Ventspilī un Skultē. Liepājā radītas jaunas iespējas apaļā jūrasgrunduļa saldēšanai, kā arī piekrastē nozvejoto zivju apstrādei. Zvejnieki un citi nozares pārstāvji nepārtraukti domā par pievienotās vērtības palielināšanu nozvejotajām zivīm, jaunu konkurētspējīgu produktu radīšanu un to pircēju loka paplašināšanu,” tā balvas pasniegšanas ceremonijā norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Savukārt ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš ir priecīgs, ka nozares labāko cilvēku un uzņēmēju konkurss kā stabils kuģis seko jau iepriekš nospraustajam kursam. “Cītīgi cenšamies Latvijā atrast veiksmīgākos un attiecīgajā gadā visvairāk izcēlušos zivsaimniecības jomas pārstāvjus. Tāpat kā iepriekšējos gados, nemainīgas saglabājušās visas nominācijas. Taisnības labad gan jāsaka, ka ar pretendentu pieteikšanu mūsu nozarē iet kā pa viļņiem – kādā nominācijā ir vairāk balvu gribētāju, kādā – mazāk. Šai ziņā jāpateicas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram un pašvaldībām, kuras atrod un vēlas pieteikt konkursam savos reģionos darbojošos uzņēmējus. Ir ļoti labi, ka vietējā vara un tās ļaudis lepojas ar savējiem. Tieši tas ir konkursa mērķis – palepoties ar to, ko varam un sasniedzam nozarē gan tuvākā apkārtnē, gan Latvijā kopumā. Citādi nozares cilvēki, kas ir strādīgi un enerģiski savā ikdienas darbā, kļūst kūtri, kad jākāpj uz skatuves un jānonāk goda gaismā,” uzsver Normunds Riekstiņš.

Šādu kūtrumu viņš skaidro ar faktu, ka dažādās grūtības un krīzes diezgan spēcīgi skar visas nozares jomas, tāpēc priecāties par sasniegumiem neatliek laika, vai arī ir bažas, ka ar pārāk lielu prieku var noskaust sev veiksmi turpmākajā darbā.

Normunds Riekstiņš: “Tomēr viena nominācija jau vairākus gadus pēc kārtas priecē ar lielu balvas pretendentu skaitu. Tā ir balva par ieguldījumu zivsaimniecības popularizēšanā. Šajā gadā tika pieteikti seši balvas kandidāti. Prieks par to, ka Latvijā ir pietiekoši daudz cilvēku, kas vēlas rādīt un pierādīt, ka zivsaimniecība mūsu valstī ir nozīmīga un plaša tautsaimniecības joma, ka tā ir uz palikšanu. Tostarp – attīstot ar zivīm saistītu atpūtas un tūrisma piedāvājumu. Skaidrs, ka šie pretendenti vēlas būt saskatīti un sadzirdēti, tāpēc ir arī atsaucīgāki un vairāk grib cīnīties par balvas saņēmēja titulu. Tas ir apsveicami, jo veicina nozares prestiža un popularitātes uzturēšanu, jaunu cilvēku iesaistīšanos nozarē, kā arī nākamo potenciālo balvas pretendentu rašanos. Kā saka, labs piemērs ir lipīgs. Ļoti ceram, ka šī gada balvas laureātu piemērs pielips pēc iespējas lielākam skaitam nākamās balvas pretendentu!”

Turpmāk – nedaudz par tiem nominantiem, kuri šogad izvirzīti nominācijā “Par zivsaimniecības popularizēšanu”, aizrautīgi apzinot un kopjot senās zivsaimniecības tradīcijas, vienlaikus aktīvi ar tām iepazīstinot arī plašāku sabiedrību.

Alūksnes novada pašvaldība balvai izvirzījusi pašvaldības aģentūru “ALJA”, kuras vadītājs Māris Lietuvietis aktīvi darbojas Alūksnes ezera apsaimniekošanā, izglītojot sabiedrību gan par makšķerēšanas licenču nepieciešamību un paša ezera veselības stāvokli, gan rīkojot dažādas izzinošas degustācijas, lai mācītu baudīt ezera zivis. Alūksnes ezerā regulāri atjauno zivju resursus, piedāvā prakšu vietas tiem, kurus šī nozare interesē, rīko izglītojošus pasākumus par ezeros mītošajām zivju un putnu sugām, to mijiedarbību, kā arī vides aizsardzības un resursu saprātīgas izmantošanas iespējām.

Savukārt Pāvilostas novada dome balvai virzījusi Pāvilostas novadpētniecības muzeju, kura galvenais uzdevums kopš tā izveides 1992. gadā bijis apkopot, saglabāt un nodot sabiedrībai Pāvilostas novada materiālās un garīgās kultūras vērtības. Muzejs, kas atrodas rekonstruētajā vēsturiskajā Loču ēkā, īstenojis arī EJZF līdzfinansētu projektu, izbūvējot Tīklu māju, kurā glabāt lielgabarīta eksponātus un izvietot interaktīvu ekspozīciju par Baltijas jūras kultūrvēsturisko mantojumu. Informācija par muzejā skatāmo pieejama arī ārvalstu viesiem, jo informatīvie materiāli tulkoti vairākās valodās.

Tikmēr no Tukuma novada Jaunpils pagasta šai nominācijai virzīta Ginta Nordena saimniecība “Avotiņi”, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, dīķos audzē dažādas zivis un piedāvā arī tūrisma pakalpojumus. Šajā saimniecībā regulāri notiek izglītojoši semināri par karpu un foreļu audzēšanu, interesentus iepazīstina ar zivju sagatavošanu ziemošanai, ikvienam ir iespēja piedalīties arī atraktīvā pavasara/rudens zivju nozvejā.

Dundagas novads nominējis biedrības “Ūši” vadītāju Dženetu Marinsku, kuradzīvo netālu no Kolkas raga un piedāvā izzinošas ekskursijas piekrastē, Kolkas puses tradicionālo ēdienu degustācijas un sklandraušu cepšanas meistarklases. Līdz pat 40 cilvēku lielām grupām saimniece piedāvā kilometru garu atraktīvu pastaigu maršrutu industriālās Kolkas vēsturē “No Rēveles ķilavām līdz Rīgas zeltam, jeb tradīcijām ir spēks”. Ar vietējo pašdarbnieku palīdzību teatralizētu skeču veidā viesus iepazīstina ar zivsaimniecības vēsturi Kolkā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Gājiena noslēgumā var noskatīties dokumentālo filmu “Kolkasraga saimnieks” un degustēt Latvijas labākās šprotes, kuras piedāvā zivju pārstrādes uzņēmums “Līcis 93”. Dženeta Marinska zivis iepērk arī no vietējiem zvejniekiem un piedāvā degustācijās. Lai senās zivju gatavošanas receptes, tostarp – lībiešu gaumē, neizzustu, saimniece kļuvusi arī par līdzautori lībiešu kulinārajam mantojumam veltītajā grāmatā ar ēdienu receptēm.

Biedrība “Zivju gani” konkursā pārstāv Ērgļu novadu. Plašāka publika šo biedrību zina, pateicoties dabas mīļa un copes eksperta Māra Oltes aktivitātēm. “Zivju gani” zivsaimniecību aktīvi popularizē, izglītojot sabiedrību par makšķerēšanas niansēm. Gida pavadībā ikviens var iepazīt Lubānas, Kāla, Vecmuižas un citus ezerus, piedalīties spiningošanas apmācībās no laivas, no krasta, ar pludiņmakšķeri, zem ledus un pat ar pašdarinātu makšķeri. Sadarbībā ar Māra Oltes makšķerēšanas skolu tiek rīkotas kā individuālas, tā grupu nodarbības arī jauniešiem. Biedrība organizē upju kopšanu, zivju nārsta vietu izveidi, ūdens tūristu maršrutu atjaunošanu un daudz ko citu.

Konkursa nominantu vidū bija arī interešu kopa “Kalvas” no Nīcas novada Jūrmalciema. Interešu kopas vadītāja Valija Ķergalve aizrāvusi daudzus ar savām idejām par zivsaimniecības mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Pateicoties viņas iniciatīvai, jau par ikgadēju notikumu kļuvuši Reņģu svētki Jūrmalciemā, kuros pieejamas dažādas meistarklases, zivju ēdienu degustācijas un izklaidējoši pasākumi. Tas viss rada arī aizvien lielāku tūristu interesi par attālo Jūrmalciemu, jo šajos svētkos vietējie zvejnieki labprāt iesaistās, ne vien piedāvājot zivis, bet arī rādot, kā darbojas kūpinātavas, un stāstot, kāds tad īsti ir senais zvejnieka arods.

Balva “Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā” piešķirta zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāles “Dole” vadītājam Aivaram Ignatovam, kura vadībā zivju audzētavā “Dole” pirmoreiz Baltijas reģionā izstrādāja un līdz šim laikam pielieto vimbu mākslīgās pavairošanas tehnoloģiju. Ilgus gadus Aivara Ignatova vadītā audzētava papildina zivju krājumus Daugavas baseinā, izlaižot nozīmīgu daudzumu vimbas, laša, nēģa, līdakas, sīgas, zandarta un citu sugu zivju mazuļus.

Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2018” laureātu saraksts:

Nominācijā “Gada zvejas uzņēmums” – SIA “Varita”. Veicināšanas balvu saņēma SIA “Sāmenis”.
Nominācijā “Gada akvakultūras uzņēmums” – ZS “Ūdensrozes”.
Nominācijā “Gada uzņēmums zivju apstrādē” – SIA “Bērzciems”. Veicināšanas balvu saņēma SIA “Kurzemes GB”.
Nominācijā “Jauns un daudzsološs nozarē” – Kristīna Antoņenko, SIA “Baltijas zivis 97”.
Nominācijā “Ieguldījums zivsaimniecības popularizēšanā” – interešu kopa “Kalvas”.
Nominācijā “Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā” – Aivars Ignatovs.