Uzzinām par robotiem, boliem un teliņiem mētelīšos

Piena lopkopības fermās slaucējas pamazām aizstāj roboti. Pirms izdarīt izvēli par to iegādi, saimniekiem svarīgi apskatīt dabā, kā tie strādā un pārrunāt praktiskas lietas. LLKC Kuldīgas konsultāciju birojs organizēja LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Saimniecību apmeklējuma nodrošināšana“ ietvaros braucienu uz Ventspils novada piena lopkopības saimniecībām.

 Pirmo apmeklējām Piltenes pagasta zemnieku saimniecību “Ābolkalni”. Mūs sagaidīja saimnieks Artis Fetlers un aicināja uz sarunu mājīgā semināra telpā.

Saimniecība dibināta 1994. gada beigās. Saimniekošanas sākums bija grūts, – zemes maz, ap divsimt hektāriem, no kuriem puse nomāta, piena iepirkuma cena zema. Pašreiz apsaimnieko ap septiņsimt hektāriem zemes, no tiem 500 ha īpašumā. Ganāmpulkā ap četrsimt dzīvnieku. Saimniecības pamatdarbība ir piena lopkopība, bet gandrīz tikpat liela ir augkopības daļa. Sēj graudus, lopbarības pupas. Šogad iesētie ziemāji slikti pārziemo.  Saimniecība nākotni saista ar lopkopības nozari.

Rupjo lopbarību gatavo saimniecībā. Katru gadu lopbarību sagatavo ar rezervi, iepriekšējos gados to arī pārdeva. Lielu vērību pievērš lopbarības gatavošanas termiņiem un zālāju sastāvam. Sezonā strādā pieci traktori. Skābsienu gatavo tikai bedrēs. Barība iznāk lētāka nekā ruļļos. Lai tā būtu kvalitatīva, bedre jāpiepilda trīs dienās, ievērojot zāles veģetācijas fāzi. Gatavojot skābsienu bedrēs, masa iznāk viendabīgāka. Ruļļos iespējams savākt kvalitatīvāku, jo zālei dažādos laukos atšķiras gatavības fāze. Pirmajam pļāvumam nelieto ieraugu, kukurūzai un vēlākiem pļāvumiem tas nepieciešams. Rudenī kukurūzu grūti noblietēt, masa par sausu, papildus jāmiglo mitrums. Labas lopbarības sagatavošanā liela nozīme ir kvalitatīvam zālājam. Sēj tīrsējā martā, aprīlī, pierullē. Zālāju maisījumā 50%  āboliņš, izsējas norma ne mazāk kā 35 kg uz hektāra. Pārsēj ik pēc trīs gadiem. No pirmajiem pļāvumiem gatavo skābsienu, no trešā un ceturtā pļāvuma – sienu. Mēslo ar minerālmēsliem un vircu, ja iespējams – pirms lietus. Lai mēslojumu izlietotu racionāli, nepieciešamas zemes analīzes. Lai sastādītu pamatotu barības devu, veic lopbarības analīzes.

Saimniecības attīstība iespējama ar efektīvu darbu un pārdomātu tehnoloģiju. Mūsu apmeklētajā saimniecībā darbojas modernākais slaukšanas robots VMS-300. Vecā slaukšanas zāle savu laiku nokalpojusi. Grūti atrast slaucējas, neskatoties uz labo atalgojumu. Izmēģināja darbiniekus meklēt NVA, bet ieinteresētības nebija. Ieguldījumi saimniecībā tiek veikti pārdomāti. Vispirms iegādājās vecā tipa slaukšanas robotu, lai iegūtu personīgo pieredzi, kā tas darbojas. Pārliecinājušies par tā lietderību, iegādājās jauno DeLavel slaukšanas robotu – “metāla vīriņu, kas govīm prasa pienu”. Saimnieks atzinīgus vārdus velta DeLavel firmas servisam, tomēr neslēpj, ka izdevīgāk pašiem mācīties, lai mazākas problēmas novērstu lētāk. Daudz jautājumu bija par izmaiņām ganāmpulkā un darba organizāciju, ieviešot jauno slaukšanas sistēmu. Saimnieks atzina, ka katrs jauns sākums nav viegls. Sākumā govis baidījās no robota. Grūtāk pieradināt vecās govis. Izmanto nelielu viltību – kombikormam pievienojot ābolu ekstraktu. Ļoti svarīgs ir govs tesmeņa izvietojums. Ar vienu slaukšanas robotu pie izslaukuma desmit tonnas no govs gadā var apkalpot sešdesmit piecas govis. Lai nodrošinātu govju skaitu, saimniecība iepērk telītes un sēklo govis ar īpašu sēklu, lai vairāk dzimtu tieši telītes, bullīšus pārdod. Nākotnes plānos ir jaunas kūts celtniecība. Ieguldījumiem vajadzētu atmaksāties piecpadsmit gados. Ieviešot modernās tehnoloģijas, samazinās nepieciešamība pēc cilvēka klātbūtnes. Kūtī viena slaucēja uzrauga visus trīs robotus un paspēj pabarot teļus un sakārtot kūti. Saimniecības darbā iesaistījusies visa ģimene. Artis atzīst, ka jauniešiem idejas labas, bet tās grib realizēt ātri, bez “nogatavināšanas”, bet vienmēr jāizvirza jauni mērķi.

Tālāk devāmies uz vēl vienu piena lopkopības saimniecību – Ugāles pagasta “Vecsinepēm”. Iebraucot sētā, redzams, ka katrs stūrītis racionāli izmantots.  Dāņu piensaimnieks Erlings Vangs Matiasens dalījās savā saimniekošanas pieredzē. 2000. gadā Ugālē nopircis deviņdesmit hektāru zemes un no Dānijas atvedis pirmās sešdesmit Holšteinas šķirnes govis, kuras iemitinātas vecā padomju laika kūtī. 2011. gadā tā renovēta, izmantojot ES atbalstu. Jaunajā kūtī nepiesietas brīvi pastaigājas 150 piena devējas un pa divdesmit dodas uz slaukšanas zāli. Izmēģināti dažādi pakaišu veidi. Par labāko atzīta sausa pakaišu kūdra. Galvenais uzsvars likts uz piena kvalitāti nevis apjomu.  Maksimāli tiek domāts par dzīvnieku labsajūtu. Svarīgi, lai kūtī vienmēr būtu svaigs gaiss un nebūtu caurvējš. Par lopu labsajūtu gādā jau no pirmajām dzīvības dienām. Teliņi labi jūtas svaigā gaisā boksos, ieģērbti siltos mētelīšos. Regulāri tiek mainīta govju ēdienkarte. Saimniecībā lopbarībai audzē 15 ha bietes. Dienā slauc ap trīsdesmit tonnām piena, vidēji no govs gadā desmit tonnas.

Jaunums saimniecībā ir elektronisko bolu izmantošana. Par katrām izmaiņām govju veselībā vai uzvedībā pienāk ziņa mobilajā telefonā. Bolu iegāde sākumā saistīta ar lieliem finanšu ieguldījumiem, kuri ilgākā laikā atmaksājas.

Visā saimniekošanas laikā tiek rēķināts, kas ir pats nepieciešamākais un ko varētu izdarīt lētāk. Vispirms remontē un ceļ ražošanas telpas, tikai tad māju.

Brauciena mājupceļā pārrunājam redzēto. Katrs brauciena dalībnieks bija guvis jaunas zināšanas, noderīgas idejas un personīgus kontaktus ar atsaucīgiem saimniekiem.

Paldies saimniekiem par laipno uzņemšanu, dalīšanos pieredzē un iedvesmojošām idejām!

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante