Dīķis kā mazdārziņš

Vairums piemājas dīķu ir piemēroti zivju audzēšanai jeb zivju mazdārziņa ierīkošanai. Lai dīķī audzētu zivis, viens no svarīgākajiem resursiem ir ūdens un tā kvalitāte. Mazu piemājas dīķi ir viegli uzraudzīt un apsaimniekot, un tas neprasa daudz laika.

Kādam jābūt mazdārziņa dīķim?

• Pirmkārt, tādam, kurā turas ūdens visā audzēšanas sezonas/gada laikā;
• Jābūt ūdens resursu avotam. Ūdens apgāde dīķim var būt no lietus un sniega ūdeņiem, pazemes un virszemes avotiem;
• Ūdens slāņa dziļumam sausā vasarā jābūt ne mazākam par 1 m, vēlams arī ar kādu dziļāku vietu 1,5–2 m; ja zivis plānots turēt arī  ziemā, tad 2–3 m;
• Ļoti vēlams, lai dīķis būtu nolaižams;
• Jānovērtē, vai dīķis būs piemērots siltūdens vai aukstūdens zivīm;
• Dīķa ūdens spoguļa platībai vajadzētu būt vismaz 1000 m², optimāli 3000 m², var arī vairāk;
• Ļoti labi, ja dīķim iespējams pievilkt elektrību;
• Zivis ir jābaro!

Kāda tad ir dīķa – mazdārziņa būtība? Tāpat kā jebkuru dārzu pavasarī uzrok un apsēj, arī dīķi pavasarī sagatavo, uzpilda ar ūdeni un “apsēj”, tas ir, ielaiž zivju mazuļus. Tāpat kā dārzu vasarā ravē, laista, mēslo jeb baro, uzrauga, lai augi neslimotu, lai putni vai dzīvnieki nenoēstu izaugušo, tāpat arī mazdārziņa dīķī zivis ir jābaro, lai tās augtu, jāseko, lai ūdenī būtu gaiss (skābeklis), ko zivīm elpot. Ja dīķī veidojas liela ūdenszāļu masa, dīķis jāravē, jāskatās, lai zivis neslimotu. Ja dīķiem uzrodas nelūgtie viesi – zivju ēdāji, tad ātri jārīkojas, lai saglābtu “ražu”.

Ziemošana un vasarošana

Līdzīgi kā dārzā rudenī novāc ražu, arī dīķī rudenī veic nozveju un novāc  vasarā izaudzēto. Dārzam ļauj ziemā  atpūsties, un arī dīķi ir labi ziemā atstāt tukšu – ziemot, lai dīķa gultne kārtīgi izsalst, tādējādi samazinot zivju slimību ierosinātājus un zivju parazītus. Dīķis atpūšas, lai nākamajā vasarā atkal varētu labi ražot.

Protams, ja lauku sētas ainavā ziemā tukšs dīķis diez ko labi neizskatās, var dīķi pēc nozvejas atkal uzpildīt un ziemošanu veikt katru otro, trešo vai pat piekto gadu, bet retāk gan ne. Tāpat kā dārzu ir labi katru piekto gadu atstāt vasarā atmatā, lai zeme atpūšas, tāpat arī dīķim ik pa pieciem gadiem vasarošana ir ļoti labs profilaktisks un lēts veids, kā dezinficēt dīķa gultni ar saules staru palīdzību.

Vasarošanas laikā ļoti labi dīķa gultni apstrādāt ar nedzēstu kaļķi un apsēt ar viengadīgu kultūru, rudenī izaugušo nopļaut un izvākt no dīķa vai ieart gultnē, var arī vasarā noganīt. Tāpat kā dārzā augsne tiek mēslota ar mērķi palielināt ražību, tieši tāpēc arī dīķos tiek mēslots ūdens ar nolūku celt dīķa ražību, tam izmantojot tos pašus kūtsmēslus, un, tieši tāpat kā dārzā, neliek svaigus kūtsmēslus, arī dīķī kūtsmēsliem jābūt vismaz gadu nostāvējušiem. Visas šīs darbības nākamajā sezonā būtiski cels dīķa ražību, augšanas intensitāti, un zivis būs stipras un veselas. Te gan vēlos piebilst, ka mēslošana nelielās porcijās veicama arī audzēšanas sezonas laikā līdz vasaras vidum. Dīķa mēslošana vasaras otrajā pusē jau būs mazefektīva, un to, manuprāt, nav jēgas darīt.

Dīķī – mazdārziņā zivis var audzēt viena vai vairāku gadu ciklā. Pirmajā variantā zivju mazuļi tiek ielaisti pavasarī, rudenī viss izaugušais tiek apzvejots, salikts, piemēram, saldētavā. Dīķis  ziemā ir tukšs, pavasarī visu sāk no jauna. Otrajā variantā pavasarī ielaiž zivju mazuļus, rudens nozvejā atlasa lielākās zivis, pārējās atstājot audzēšanai nākamajam gadam, nepieciešamības gadījumā papildinot zivju krājumus nākamajā pavasarī ar jauniem mazuļiem. Ziemā dīķis ir uzpildīts, un zivis tiek ziemotas dīķī. Šajā variantā dīķim zināma uzmanība ir jāvelta arī ziemā, lai vasarā izaudzētais veiksmīgi pārziemotu un turpinātu augt arī nākamajā vasaras sezonā.

Labi apkoptā un barotā 1000 m² mazdārziņa dīķī vasaras sezonā  izaudzēt 100–200 kg zivju pilnīgi noteikti ir sasniedzams plāns, kas, manuprāt, ģimenes pārtikas patēriņam ir labs un, galvenais,  ļoti veselīgs atspaids visa gada garumā, jo no dīķa – mazdārziņa zivis var ķert ikdienas lietošanai augu gadu vai arī glabāt izaudzēto smalki safasētu saldētavā.

Piemēri par pavasara ielaidumu dīķī ar ūdens spoguli 1000 m²

Tātad intensīvi apsaimniekotā dīķī – mazdārziņā apskatīsim piemēru ar karpām:

• Ielaižot pavasarī 250 gab. (12,5 kg) vienvasaras karpu mazuļu ar vidējo svaru 50 g, atrēķinot skaita zudumu 20%, rudens nozvejai paliek 200 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 500 līdz 800 g, tātad novāksim 100–160 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 12,5 kg, tīrā “raža” būs 87,5–147,5 kg.
• Ielaižot pavasarī 150 gab. (75 kg) divvasaras karpu ar vidējo svaru 500 g, atrēķinot skaita zudumu 10%, rudens nozvejai  paliek 135 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 1200  līdz 2000 g, tātad novāksim 162–270 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 75 kg, tīrā “raža” būs 87–195 kg.

Piemērs ar varavīksnes foreli:

• Ielaižot pavasarī 250 gab. (12,5 kg) vienvasaras varavīksnes foreļu mazuļus ar vidējo svaru 50 g, atrēķinot skaita zudumu 20%, rudens nozvejai paliek 200 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 800 līdz 1000 g, tātad novāksim 160–200 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 12,5 kg, tīrā “raža” būs 147,5–187,5 kg. 

Var tam visam pa vidu ielaist arī kādu plēsēju – līdaku, zandartu, samu. Pārāk gan nevajag aizrauties ar daudzumu, tiem nevajadzētu būt vairāk par 5% no zivju kopējās masas dīķī, jo jāņem vērā, ka, lai plēsīgā zivs izaugtu par 1 kg, tai jāapēd citas zivis vismaz 10 kg. Es ieteiktu sākumā nelaist nemaz, bet, ja ir ļoti liela vēlēšanās, tad vien dažas.

Zivju zudumi dīķī

Īpaši vēlos pievērst uzmanību zivju (skaita) zudumiem. Šis lielums pilnīgi noteikti nav konstants, bet, gluži pretēji, ļoti mainīgs. Pilnīgi nepārspīlējot, šis lielums var būt robežās no 1 līdz 100%. Labi apsargātā, pieskatītā un veselīgā dīķī zivju zudumi mēdz būt ap 1% un mazāk, savukārt dīķī, kuru netraucēti apsēduši, piemēram, kormorāni jeb jūras kraukļi, rudenī var rasties situācija, kad zivju nozvejas rezultāts ir “apaļa nulle”.

Kormorāniem, kuru dabiskā barošanās vide ir jūra, tur nirstot līdz 15 metru dziļumam, iztīrīt līdz “nullei” mazu dīķīti ar dziļumu 1–2 m ir vienkārša bērnu spēlīte, un to var izdarīt pat 1–2 putni. Ņemiet vērā, ka tie nebūt nav vienīgie zivju nedraugi. Ir vēl ūdrs, ūdele, zivju gārnis, retāk – zivju ērglis, arī stārķis noteikti neatteiksies no zivju cienasta. Pret katru no viņiem dabai saudzīgā veidā ir iespējams nosargāt savu dīķi – mazdārziņu, tikai ir jārēķinās, ka viņi ir.

Protams, nedrīkst aizmirst faktu, ka zivis mēdz arī slimot, šādā situācija ir nepieciešams vērsties pie zivju veterinārārsta. Zivju slimošana bieži vien ir galēja izpausme sliktai dīķa ūdens kvalitātei, nekvalitatīvai barībai, pārapdzīvotam dīķim, barības nepietiekamībai utt., kā rezultātā zivis slikti jūtas, kas savukārt atsaucas dažādu saslimšanu veidā, visbeidzot tas var novest pie  zivju mirstības, kas savukārt tiešā veidā atsaucas uz ziemas krājumiem saldētavā.   

Aplūkotajos piemēros ir jāņem vērā, ka, lai sasniegtu šādu rezultātu, zivis jābaro, par dīķi un zivīm ir jārūpējas, jāsargā no nelūgtiem viesiem, nu gluži tāpat kā mēs rūpējamies par savu piemājas dārzu. Dīķis nekad nav vienāds, tas ir mainīgs un dinamisks, bet tajā pašā laikā tik pastāvīgs. Balvā par savām rūpēm mēs saņemam skaistu ainavu – dīķi, pie kura vienmēr ir interesanti pieiet, vietu, kur klusā saulrieta stundā nesteidzīgi pasēdēt, aprunāties ar savu dīķi un sevi, vienkārši baudīt vakaru, klausoties klusumu.

Raivis Apsītis,

Eksperts zivsaimniecībā