Akvakultūras uzņēmumi Latvijā var mācīties no Čehijas pieredzes
Akvakultūras uzņēmumiem Latvijā nepieciešams vairāk sadarboties un veikt izaudzētās zivju produkcijas tālāko apstrādi, lai varētu to eksportēt uz ārvalstu tirgiem. Šādu atziņu no Čehijas mājup pārveda pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki. Pasākums ZST aktivitātes Mācību un pieredzes apmaiņas braucieni uz Eiropas valstīm ietvaros. Dalībnieku grupa tika komplektēta no akvakultūras uzņēmu pārstāvjiem un speciālistiem un valsts organizāciju darbiniekiem, kas saistīti ar zivju audzēšanu, kopā 25 cilvēki.
Vispirms bija organizēta tikšanās ar Čehijas Zivju audzētāju asociācijas pārstāvjiem. Asociācija pārstāv 90% no visiem Čehijas zivju audzētājiem (ap 80 biedriem), kā arī skolas un zinātniskās institūcijas. Administrācijā darbojas pieci cilvēki. Asociācija saviem biedriem palīdz ar juridisko jautājumu risināšanā veic informatīvus pasākumus, apkopo statistiku, nodarbojas ar mārketingu, aizstāv intereses Eiropas Savienībā, organizē seminārus u. c.
Zivju produkcija sasniedz 21 tūkstoti tonnu gadā
Čehijā jau 10., 11. gadsimtā cilvēki sāka nodarboties ar dīķu apsaimniekošanu un izbūvi. Senāk dīķu platības aizņēmušas līdz pat 180 tūkstošiem hektāru platību, mūsdienās – 52 tūkstošus hektāru. Pēdējos gados apsaimniekoti tiek 43 tūkstoši hektāru dīķu, un iegūtā zivju produkcija ir aptuveni 21 tūkstotis tonnas gadā.
No saražotās produkcijas 90% sastāda karpas, no kurām 50% tiek eksportēti uz kaimiņvalstīm – Vāciju, Austriju un Slovākiju. Iekšējais zivju produkcijas patēriņš Čehijā ir mazs – 1,5 kg uz cilvēku gadā (saldūdens zivis), 5 kg ir kopējais zivju produkcijas patēriņš. Karpas cena vairumtirdzniecībā ir 1,8–2,0 eiro/kg.
Dīķsaimniecības lielākoties atrodas upju tuvumā, nodrošinot dīķos ūdens caurplūdi, kā arī upju pārplūšanas gadījumā dīķi darbojas kā ūdens līmeņa regulators. 50% no dīķsaimniecībām koncentrējas reģionā ap Česke Bujedovice. Lielākais dīķis ir ap 500 ha, kas izveidots 15. gadsimtā un turpina senās saimniekošanas tradīcijas.
Asociācija cieši sadarbojās ar universitāti un citām izglītības iestādēm. Čehijā zivsaimniecību var apgūt divu universitāšu fakultātēs un divās vidusskolās. Starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem notiek cieša sadarbība. Papildus skolās tiek veikti arī pētniecības darbi. Katru gadu skolas absolvē 30 jaunie speciālisti.
Kā galvenā barības viela zivju audzēšanā tiek izmantoti graudi. Tirgū lielākoties tiek realizētas karpas, kas sasniegušas 2,5–3,0 kg svaru. Vidējā ražošanas intensitāte dīķos ir 500 kg/ha.
Zivju audzēšanai dīķos aktīvais periods no aprīļa līdz oktobra beigām. Ar zivsaimniecību nodarbojās arī upēs, kuras tiek iznomātas no valsts ar obligātu nosacījumu par regulāru zivju resursu papildināšanu.
Platībmaksājumi Čehijā netiek maksāti, bet no EZF (Eiropas Zivsaimniecības fonds) tiek saņemts finansējums par videi draudzīgu saimniekošanu. Konkrētas detaļas par maksājumu specifiku asociācijas pārstāvji neatklāj.
Iekšējos ūdeņos komerczveja ar tīkliem praktiski neeksistē.
Cenšas veicināt zivju patēriņa pieaugumu iedzīvotāju vidū
Izmantojot EZF līdzekļus, Čehijā cenšas veicināt zivju produkcijas patēriņa pieaugumu iedzīvotāju vidū, organizējot reklāmas kampaņas un citus zivju produkcijas noieta veicināšanas pasākumus. Pašiem uzņēmumiem galvenokārt jānodarbojas ar zivju audzēšanu, kā arī ar produkcijas noieta tirgus jautājumiem.
EZF atbalsts tiek galvenokārt novirzīts dīķsaimniecībām un dīķu labiekārtošanas darbiem, kā arī baseiniem. Tiek veiktas arī investīcijas vides jomā, bet lielākā daļa ārpus EZF līdzekļiem. Kopējais EZF finansējums sastāda 1 miljardu čehu kronu. Zivsaimniecībā kopumā tiek nodarbināti 1200 līdz 1300 cilvēki.
Uzņēmums Rybarstvi Trebon
Uzņēmums Rybarstvi Trebon nodarbojas gan ar zivju audzēšanu, gan pārstādi. Zivju audzētava ir viena no lielākajām Čehijā – 8 tūkstoši hektāru dīķu platība, un tas izaudzē 3200 tonnas gadā. Uzņēmums šobrīd apsaimnieko dīķus platībā no 1–640 ha. 90% no produkcijas sastāda karpas, jo ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi. Pārējo apjomu veido tādas zivju sugas kā amūrs, līdaka, zandarts un līnis. Lai panāktu 1 kg zivju svara pieaugumu, tiek patērēti 2 kg barības. Uzņēmums aktīvi sadarbojas ar skolām un universitātēm, piedāvā studentiem prakses vietas. Tas apsaimnieko dīķus, kuri veidoti 15., 16. gadsimtā. Agrāk valsts uzņēmējiem kompensēja plūdu radītos zaudējums, bet šobrīd neprognozējamās valsts politikas dēļ nav zināms, kā būs turpmāk. Vidēji plūdi ik gadu rada 10– 50% zaudējumus karpu audzētājiem. Tāpat lielus zaudējumus nodara kormorāni (jūras kraukļi). Medniekiem tos atļauts šaut no augusta līdz martam. Uzņēmums gadā izšauj ap diviem tūkstošiem kormorānu. Te dīķi atrodas dabas rezervātā, kas liek ievērot stingras vides aizsardzības prasības, kas ietekmē saražotās produkcijas apjomu. Rezervāta teritorijā esošajos dīķos valsts nosaka, kādas sugas kuros dīķos atļauts audzēt. Papildus tiek veikts obligātais ūdens kvalitātes monitorings un tiek noteikta zivju audzēšanā izmantojamā barība. Pirms Čehija pievienojās ES, tika paredzētas dažādas valsts dotācijas, kas sniedza palīdzību uzņēmumiem. Dīķi ziemās aizsalst lielākoties no decembra vidus līdz martam beigām (10–40 cm biezs ledus). Zivju zvejošana no dīķiem notiek, gan izmantojot tīklus, gan arī nolaižot dīķos ūdens līmeni. Uzņēmums veic arī zivju apstrādi un eksportē produkciju – lielākoties līdz 1000 km no uzņēmuma atrašanās vietas, lai izmaksas būtiski nepieaugtu. Zivju blīvums dīķos ir 450 kg/ha, jo dīķi lielākoties sekli, vidēji 1 m dziļi. Zivis vidēji tiek audzētas 3–4 gadus. Zivju apstrādei ir uzbūvēts apstrādes cehs, piesaistot EZF līdzfinansējumu. Cehā gadā apstrādā līdz 5 tūkstošiem tonnu zivju. Piemēram, kūpinātas karpas cena ir 8–10 eiro/kg. Zivju produkcijai galvenais noiets ir lielās veikalu ķēdes, restorāni un eksports. Papildus zivis tiek tirgotas firmas veikaliņā pie audzētavas un tiek ļauts makšķerēt dīķos.
Uzņēmums Agrico
Uzņēmums ražo iekārtas gan lauksaimniecībai, gan zivsaimniecībai. Zivsaimniecības vajadzībām tiek izmantots polipropilēns, kas nodrošināts pret UV stariem. Ražo arī iekārtas no PVC, jo pēc tādām liels pieprasījums ir Krievijā. Dažus izstrādājumus eksportē arī uz Latviju. Galveno produkciju zivsaimniecībā veido zivju audzēšanas baseini, inkubācijas kastes un transportēšanas cisternas. Uzņēmums vēl attīstās, tuvākajā laikā ierīkos akvakultūras paraugsaimniecību.
Uzņēmums Blatenska ryba
Šis zivju audzēšanas uzņēmums dibināts 1993. gadā. Kopējā dīķu platība ir 1500 ha, kuros saražo 900 tonnas zivju gadā. Uzņēmums apsaimnieko 15., 16. gadsimtā izveidotos dīķus un šobrīd ir piektais lielākais zivju audzēšanas uzņēmums Čehijā. Tas saražo vidēji 600 kg/ha. No kopējās produkcijas 93% veido karpas, pārējos 7% – citas sugas. Uzņēmums papildus nodarbojas arī citās jomās – audzē pīles un ražo speciālas zivju audzētājiem pielāgotas iekārtas. Piemēram, tiek ražoti zivju pacēlāji no dīķiem un baseiniem pēc individuāla pasūtījuma, kurus šobrīd plaši izmanto paši Čehijas zivju audzētāji. Tiek veikta arī zivju apstrāde un tiek piedāvāta 15 veidu gatavā produkcija. Pārstrādes cehs modernizēts, piesaistot EZF līdzfinansējumu. Galveno noietu veido veikali, restorāni, skolas un slimnīcas. Dīķos arī tiek atļauta maksas makšķerēšana. Lielākā daļa no apsaimniekošanā esošajiem dīķiem tiek nomāti.
Pieredzes braucienā gūtās atziņas:
Dīķsaimniecības, un it īpaši karpu audzēšana, ir populāra un izplatīta Čehijā. Latvijas saimniecībām, saimniekojot pēc līdzīga modeļa, ir visai grūti konkurēt ar šādu produkciju ārvalstu tirgos laika apstākļu atšķirību un saražotās produkcijas apjomu dēļ.
Čehijā EZF līdzfinansējums tiek maksāts par videi draudzīgu saimniekošanu. Konkrētas detaļas par maksājumu specifiku asociācijas pārstāvji neatklāja. Iemesls tam varētu būt Eiropas Komisijas nekonkrētā nostāja jautājumā par to, kādas izmaksas var segt, izmantojot ūdens vides pasākumus.
Akvakultūras uzņēmumiem Latvijā nepieciešams vairāk sadarboties un veikt izaudzētās zivju produkcijas tālāko apstrādi, lai varētu to eksportēt uz ārvalstu tirgiem.
Kristaps Pilskalns
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vecākais referents
Pievienot komentāru