“Lomu maiņa” zivsaimniecībā palīdz attīstīties

Aizvadītais gads zivsaimnieku sabiedrībā iezīmējis kādu jaunu tendenci – līdzšinējie zivju apstrādes uzņēmumi ķērušies pie zvejošanas, savukārt zvejnieki – pie apstrādes uzņēmumu izveides. Iespējams, tieši šis aspekts palīdzējis ne vien cīņā par Zemkopības ministrijas balvu “Lielais loms”, bet arī sekmējis šo uzņēmumu nostiprināšanos.

Tā uzņēmums “Līcis 99”, kas izsenis zināms kā šprotu ražotājs, nu ķēries pie jūras zvejas, nodrošinot svaigu izejvielu savā ražotnē. Savukārt lielākais zvejas uzņēmums “Verģi”, pateicoties īstenotajiem ES projektiem, savai produkcijai radījis pievienoto vērtību, attīstot arī apstrādi.

Balvas “Lielais loms” ieguvēju vidū šajā gadā beidzot ir arī zemnieku saimniecība “Kalves”, kas ar dīķsaimniecību nodarbojas jau kopš 1999. gada. Visus šos gadus saimnieki nav lieguši padomu dīķu iekārtošanā un apsaimniekošanā ikvienam interesentam – kā jau esošiem uzņēmumiem, tā arī tiem, kas vēlas sākt šo biznesu. “Kalves” ir arī viena no nedaudzajām saimniecībām valstī, kas audzē vēžus

Nominācijā “Gada uzņēmums jūras zvejniecībā” – SIA “Līcis-99”

Uzņēmums specializējas reņģu un brētliņu zvejā. Uzņēmuma rīcībā ir septiņi kuģi. Tā kā uzņēmumam pieder zvejas flote, ir iespēja ātri piegādāt ražotnei svaigas zivis pārstrādei, nodrošinot augstu zivju konservu kvalitāti. Galvenais ražošanas veids ir zivju konservi – šprotes eļļā, ko ražo pēc senām tradīcijām.

Nominācijā “Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā” – z/s “Oskars”

Oskars ir zvejnieks, zvejnieka dēls, mazdēls, mazmazdēls. Ar dziļām un senām saknēm Jūrmalciemā vismaz sestajā paaudzē, un, ja var ticēt valodniekiem, tad Kadeģu uzvārda izcelsme ir saistīta ar senajiem kuršiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir piekrastes zvejniecība. Tas savu nozvejoto zivju produkciju patērētājiem piedāvā kūpinājumu veidā. Uzņēmuma rīcībā ir trīs zvejas kuģi – “Kurzeme”, “Gāga” un “Līva”, un tas pavasarī veic jūras grunduļu zveju, ar tīkliem tiek zvejotas butes, asari, mencas. Aktīvā zvejas sezona ilgst no maija līdz novembrim. Uzņēmums izveidojis tirdzniecības vietu “Zvejnieka māja Oskars”, kur patērētājiem ir iespēja Jūrmalciemā iegādāties karsti un auksti kūpinātas zivis. Zivis tiek kūpinātas ar īpašu mīlestību, izmantojot sentēvu metodes – ar alkšņa malku, alkšņa šķeldu un čiekuriem.

Nominācijā “Gada uzņēmums akvakultūrā” – z/s “Kalves”

Kopumā uzņēmumā apvienotas trīs nozares – augkopība, akvakultūra un mežsaimniecība. Zemnieku saimniecība, kas paralēli graudkopībai nodarbojas ar zivsaimniecību. Pirmie zivju dīķi ierīkoti 1999. gadā. Šobrīd saimniecībā ir 48 dīķi ar kopējo platību ap 80 ha, kvalitatīvie zivju dīķi – 25 ha. Katru gadu tiek labiekārtoti un uzlaboti vismaz 3 ha no saimniecības dīķiem, tādējādi palielinot kvalitatīvo dīķu platību. Saimniecībā ierīkota arī zivju māja un recirkulācijas sistēma. Katram zivju dīķim ir savs nosaukums, piemēram, Ganībnieks, Milzeņa aste, Zeltas stūra dīķis u.  c., tādējādi saimniecības darbiniekiem viegli saprast un orientēties saimniecībā. Z/s “Kalves” audzē karpas, zandartus, karūsas, līdakas, līņus, baltos amūrus un platspīļu vēžus. Zivkopības fermā zivis iegūst no kāpura līdz kūpinājumam. Agrā pavasarī īpašā laboratorijā tiek slaukti zivju tēvi un mammas, apaugļotie ikri līdz divām nedēļām tiek turēti īpašās kolbās apskābekļotā ūdenī. Kad izšķiļas mazuļi, tos pārliek baseinā, un tikai tad, kad tiem parādās refleksi, tos laiž dīķos. Saimniecībā audzētās zivis galvenokārt tiek realizētas turpat uz vietas. Pastāvīgo klientu loks ir tik plašs, ka tie paši brauc pēc zivju produkcijas. Z/s “Kalves” tirgū realizē gan zivju mazuļus, gan svaigas zivis, gan zivju filejas, gan kūpināto zivju produkciju.

Saimniecības īpašnieks labprāt dalās pieredzē ar citiem nozares dalībniekiem, arī jaunajiem saimniekiem, kuri uzsāk savas gaitas akvakultūrā. Z/s “Kalves” uzņēmusi gan pieredzes apmaiņas dalībnieku grupas, gan iesaistījusies izglītojošu semināru rīkošanā. Saimniecības apmeklētājiem vienmēr ir iespēja uzdot jautājumus un konsultēties par savām dīķu sistēmām, to izveidošanu, zivju barošanu, dažādu polikultūras zivju audzēšanu un citiem interesējošiem jautājumiem.

Nominācijā “Gada uzņēmums zivju apstrādē” – SIA “Verģi”

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Verģi” dibināta 1993. gada 7. maijā. Uzņēmums veic rūpniecisko zveju Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Zvejnieku lomus Ventspilī sagaida uzņēmuma pirmapstrādes cehā. Paši zvejo un veic svaigo zivju pirmapstrādi – šķirošanu, saldēšanu, sālīšanu, liemeņu griešanu un filēšanu.

Uzņēmums apstrādā savas flotes nozvejoto zivju produkciju, galvenokārt strādā ar reņģi un brētliņu. Apstrādē nonāk vairāk nekā 90% uzņēmuma nozvejas, no kuras tiek radīti zivju produkti patēriņam.

No saražotā zivju produkcijas apjoma 80% tiek eksportēti, 2019. gadā iegūts jauns noieta tirgus – Japāna. Lai nodrošinātu Japānas tirgus produktu kvalitātes prasības, uzņēmums izstrādājis jaunu iepakojumu zivju produkcijai.

Nominācijā “Ieguldījums zivsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā” – SIA “Virkavi R”

Ģimenē ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi zivsaimniecības jomā un jau daudzus gadus uzņēmējdarbībā aktīvi iesaistījusies arī ģimenes otrā paaudze. Tas ir interesants un aizraujošs sadarbības modelis, kad, kopā strādājot, tiek īstenotas aizvien jaunas ieceres un sasniegti jauni mērķi.

Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, kas ieviesti zvejniecībā, īpaši 2019. gadā, kad pilnībā tika liegta mencas zvejniecība, kas bija pamatnodarbošanās esošajiem uzņēmumiem, šī darbības joma netika pamesta un tika meklētas iespējas turpināt šo arodu, kā arī radīt aizvien lielāku pievienoto vērtību noķertajai zivij.

Apzinoties iespējamās pārmaiņas un nepieciešamību līdzsvarot arī savu uzņēmējdarbību, jau daudzus gadus ģimene aktīvi attīstījusi arī viesmīlības un ēdināšanas jomu, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta zivju ēdieniem.

Sākotnēji minētās darbības saistāmas ar atpūtas māju “Jūrnieka ligzda”, kurā ir īstenotas vairākas ieceres, piemēram, pasākums – zivju pagatavošanas meistarklase, piesaistot Eiropas Savienības projektu līdzekļus, izveidota kūpinātava un arī ierīkota īpaša vieta bērniem – izziņas taka par zivīm.

Šobrīd aizvien būtiskāku lomu ieņem ģimenes pirms 20 gadiem iegādātais Liepājas vecais spīķeris Vecajā ostmalā 53 ar piestātni, kas primāri tika izmantota zvejniecības darba nodrošināšanai. Šajā vietā liels darbs ir paveikts laikā, kad zivsaimniecības joma piedzīvoja smagus pārbaudījumus – 2019. gadā, kad ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Lauku atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas “Liepājas rajona partnerība” atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā vienlaikus   īstenoti trīs projekti – izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns, kas atvērts 2020. gada 11. jūlijā – Zvejnieku dienā. Tas viss kopā ir apvienots zem vienota zīmola “Spīķeris 53” (www.spikeris53.lv).

Nominācijā “Jauns un daudzsološs nozarē” – Jānis Lagūns

Jānis Lagūns 2019. gadā uzsācis darbu SIA “Verģi” kā izpilddirektors, iepriekš 14 gadus strādājis Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā. Darba pienākumi paredz organizēt un uzraudzīt valdes lēmumu īstenošanu, plānot un vadīt uzņēmuma darbības attīstības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi, organizēt ikdienas darbus, kā arī nodrošināt sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm. Viens no galvenajiem pienākumiem ir EJZF līdzfinansēto projektu īstenošanas nodrošināšana un vadīšana.

Ieņem šādus amatus citās organizācijās: biedrības “Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība” valdes loceklis; SIA “Jūraslīča zvejnieki” valdes loceklis; Jūrmalas ostas pārvaldes valdes loceklis.

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā” – Augusts Gunārs Ārens

Profesors Augusts Gunārs Ārens ir Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas dibinātājs. Konsultējis akvakultūras mācību programmu izstrādē Latvijas Universitāti un Daugavpils Universitāti. Savā zinātniskajā darbībā Latvijas Universitātē vadījis 25 doktorantu darbus, publicējis ap 350 starptautisku publikāciju, t. sk. vismaz 10 par akvakultūru. Ar asociācijas palīdzību piesaistīja zināšanas no Norvēģijas un Somijas, izglītoja vēžkopības un zivkopības entuziastus gan asociācijas, gan dažādu projektu pasākumos, gan privāti, ko turpina darīt arī šobrīd. Veicis pētījumu par vēžu dabīgo populāciju un krājumiem dabiskās ūdenstilpēs Latvijā. Izpētījis un konsultē, kā izaudzēt siltūdens vēžus.

Šogad konkursa “Lielais loms” laureātu godināšana notika citādāk kā iepriekšējos gados, atbilstoši pandēmijas apstākļiem. Par laureātiem un viņu veikumu sagatavota videofilma, kura tika parādīta Latvijas Reģionālās televīzijas programmā. Tie,  kuri nepaspēja noskatīties šo filmu, to var izdarīt konkursa “Lielais loms” interneta mājaslapā. Turpat var uzzināt par katru laureātu atsevišķi, noskatoties  īsus videostāstus, kā arī  tos var meklēt sociālajos tīklos.

Kristaps Gramanis,
Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla Sekretariāta projektu vadītājs

Foto: Krists Krūskops
Foto: ZM arhīvs