“Jūras Zeme” iesaistās pētījumā par nākotnes zvejnieka profesiju

Eiropas Komisija ir uzsākusi projektu “Nākotnes zvejnieki”, kas visā ES mērogā pēta zvejnieku nākotnes lomu sabiedrībā līdz 2050. gadam. Projekta ietvaros izpētīs zvejnieku cerības, bailes, gaidas un vajadzības, lai saprastu, kā profesija varētu attīstīties līdz 2050. gadam.

Biedrības “Jūras Zeme” teritorijā strādājošie un dzīvojošie zvejnieki pērnā gada oktobrī ar lielu entuziasmu piedalījās darba grupās un fokusa grupu intervijās, lai saprastu, kāds ir šodienas zvejnieks, par ko viņš uztraucas un kāds ir zvejnieku redzējums par sevi nākotnē. Pētījuma ietvaros lielu pienesumu sniedza arī biedrība “Mazjūras zvejnieki”, kas aktīvi darbojas zvejnieku interešu aizstāvībai.

Tikšanās reizēs ar zvejniekiem tika analizēti faktori un tendences, kas ietekmē zvejniecības nozares ilgtspēju un peļņu, kā arī zvejnieku kopienas labklājību: tas ietver klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekmi; zaļo un digitālo pieeju; prasmju attīstības nepieciešamību; novecojošu darbaspēku; tirgus dinamiku un tirdzniecības attīstību. Zvejnieku identitāte un loma ārpus viņu pamatuzņēmuma, īpaši saistībā ar jūras vides aizsardzību un atjaunošanu, vides tūrisma veicināšanu un piekrastes teritoriju attīstību, bija uzmanības fokusā.

Atsevišķas sarunas notika arī par iespējām un izaicinājumiem, kas izriet no mijiedarbības starp zvejniekiem un citiem jūras nozares dalībniekiem, it īpaši jūras telpiskās plānošanas, atjaunojamās enerģijas izvietošanas, jūras produktu piegādes ķēdes organizēšanas, cirkulārās ekonomikas un zilās ekonomikas dažādības jomās.

Šī gada 19. martā viens no pētījuma mērķa grupas pārstāviem, “Jūras Zemes” padomes loceklis Artūrs Jākobsons devās uz Briseli, lai identificētu kopējos un atšķirīgos izaicinājumus, ar ko saskaras zvejnieki Eiropā.

Svarīgākā atziņa no pasākuma ir tā, ka vajadzības, problēmas, zvejas veidi utt. ļoti atšķiras katrā reģionā. Bet, protams, ir arī daudz ļoti līdzīgu problēmu (invazīvās sugas, roņi, kormorāni). Pasākumā tika arī prezentēti izstrādātie 12 zvejnieku profili, un tie ir: Uzticīgais zvejnieks, Svārstīgais zvejnieks, Stereotipu lauzējs zvejnieks, Lepnais zvejnieks, Perifērijas zvejnieks, Inovatīvais zvejnieks, Ceļojošais zvejnieks, Korporatīvais zvejnieks, Vīlies zvejnieks, Adaptīvais zvejnieks, Oportūnistiskais zvejnieks, Optimistiskais makšķernieks.

Šobrīd identificētās iespējas ir saistītas ar vajadzību veicināt izpratni par zvejnieku lielo lomu sabiedrībā, iedrošināt jauniešus iesaistīties zvejniecībā, adaptēt normatīvo bāzi, lai tā atspoguļotu reālo situāciju, investēt ilgtspējīgā aprīkojumā un iesaistīt zvejniekus aizsargājamo teritoriju pārvaldībā.

Eiropas Komisija turpina darbu pie pētījuma, un biedrības “Jūras Zeme” padomes loceklis Artūrs tiek iesaistīts arī neklātienes sanāksmēs, kurās piedalās Eiropas zvejnieki un institūciju pārstāvji.

Vairāk par pētījumu lasiet šeit: https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/fishers-future_en

Āris Adlers,
biedrība “Jūras Zeme”