Sandis Vuškāns nespēj iedomāties dzīvi pilsētā

Zemnieku saimniecība „Cido” ir viena no pirmajām dibinātajām saimniecībām Vārkavas novadā, kas veiksmīgi Sanda Vuškāna vadībā strādā bioloģiskās lauksaimniecības nozarē.

 Z/s „Cido” dibināta 1992. gadā un darbojas bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, tās galvenie darbības virzieni ir gaļas liellopu audzēšana un cūkkopība, kopš 2013. gada nogales – arī piena lopkopība. „Cido” apsaimnieko 118 ha zemes. Uz šī gada 1. decembri  saimniecībā bija 40 gaļas liellopi, 36 slaucamās govis un 8 cūkas.

Galvenie ieņēmumu avoti saimniecībā laika posmā no 2011. gada līdz 2013. gadam bija no liellopu, sivēnu, cūkgaļas pārdošanas un atbalsta maksājumi jeb subsīdijas. Saražoto liellopu produkciju saimniecība realizē SIA „Liellopu izsoļu nams”, pienu – AS „Preiļu siers”, cūkas šobrīd audzē tikai pašpatēriņam.

Lai modernizētu saimniecības tehnisko bāzi, kopš 2010. gada saimniecība ir piedalījusies Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) lauku saimniecību modernizācijas projektos, kuru ietvaros iegādāti dažādi traktoru agregāti. 2011. gada beigās z/s „Cido” notika īpašnieku maiņa – saimniecību no vecākiem pārņēma Sandis Vuškāns.  Viņš 2010. gadā pabeidza LLU Lauksaimniecības fakultāti un ieguva bakalaura grādu lauksaimniecībā ar specializāciju laukkopībā. Jaunais  īpašnieks ELFLA pasākuma „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” ietvaros saņemto atbalstu izlietoja traktora un piekabes iegādei, tika īstenots arī vēl viens modernizācijas projekts, kura ietvaros iegādāti paneļi liellopu ķeršanai, veterinārais bokss un ūdens muca. Saimniecība ir iesaistījusies Lauku teritorijas ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmā Aizkraukles nodaļas uzraudzībā, kā arī aktīvi izmanto LLKC Preiļu konsultāciju biroja konsultantu pakalpojumus.

 – Kas jūs motivēja pēc studiju beigšanas  palikt un strādāt laukos?

– Negribēju dzīvot pilsētā. Četri studiju gadi Jelgavā parādīja, ka nevaru sevi iedomāties, dzīvojot pilsētā.

– Kādas, jūsuprāt, ir lielākās problēmas, ar kurām esat saskāries saimniekojot?

– Birokrātija un „papīru kalni”, ja arī tagad kaut ko var iesniegt vai reģistrēt elektroniski, tāpat saimniecībā visam jābūt  papīra formātā.

– Kāpēc izvēlējāties saimniecībā attīstīt piena lopkopības nozari, jo iepriekš saimniecība audzēja gaļas liellopus? Kā šobrīd esošā situācija piena nozarē ietekmē jūsu saimniecību un saimniecības turpmāko attīstību?

– Piena lopkopību izvēlējos, jo tā nodrošina regulārus ikmēneša ienākumus. Lai to panāktu gaļas liellopu audzēšanā, vajadzīgs lielāks ganāmpulks, bet mums nav tik daudz zemes resursu. Neizjūtu īpašu ietekmi, krīzes nav, piena cena ir samazinājusies, bet ne dramatiski. Tā kā saimniecībai nav kredītu, nav arī problēmu.

– Vai arī nākotnē plānojat izmantot ES atbalsta programmas saimniecības attīstībai?

– Jā, tagad plānoju startēt modernizācijas projektā, kas nupat jau ir atvēries,  pirkšu augsnes apstrādes un lopbarības sagatavošanas tehniku, jo vecā jau ir nolietota.

– Vai šāda veida ES atbalsts dod stimulu strādāt un attīstīties?

– Protams, par saviem līdzekļiem nebūtu iespējams iegādāties jaunu tehniku, nāktos ņemt kredītus.

– Vai plānojat attīstīt saimniecību, kādi ir jūsu saimniecības ilgtermiņa mērķi?

– Jā, domāju vēl papildināt slaucamo govju skaitu, bet tik daudz, cik atļauj zemes platība, pilnībā atteikšos no gaļas liellopiem.

– Jūsu ieteikumi un padomi jauniem, laukos strādāt gribošiem cilvēkiem?

– Strādāt un vēlreiz strādāt. Ja kāds domā, ka var kaut ko sasniegt bez darba, dziļi maldās. Labāk ir būt  saimniekam  pašam, nekā strādāt citam.

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante