Tradīcija Jēkabpils novadā - ik gadu jauna ferma
Decembra vidū Zasas pagasta zemnieku saimniecībā ,,Kalna–Jaunzemi” tika atklāta jauna slaucamo govju kūts. Novadā jau var runāt par tradīciju: ik pēc gada tiek uzcelta jauna ferma.
Vispirms kūti 2011. gadā Zasas pagastā 32 govīm uzcēla Nauris Godļevskis, pēc tam 2012. –gadā Rubenes pagastā 32 govīm – Māris Daukste (z/s,,Mežvidi’’). Pagājušajā gadā jaunu robotizētu fermu Kalna pagastā atklāja Jānis Gaidis. Šīs z/s „Krasti” lielās fermas būvniecībai tika piesaistīta arī projektu nauda, bet visas trīs mazākās kūtis ir tapušas lēnām, un par saviem (saimniecību) līdzekļiem. Kā saimniecības budžetā saņemta kāda naudas summa, tā ieguldīta celtniecībā.
Z/s „Kalna–Jaunzemi” īpašnieks Jānis Račkovskis atceras, ka ideja par jaunas kūts celtniecību radusies pavisam nejauši 2011. gada rudenī, kad Latvijā bijusi lielā vējlauze, un radās izdevība tikt pie kokmateriāliem. Īpaši jāpateicas znotam, kurš strādā kādā celtniecības uzņēmumā, jo jau nākošajā vasarā viņš sāka gatavot visas kūtij vajadzīgās koka konstrukcijas. Pēc tam viņam palīgā atbrauca darba kolēģi, un īsā laikā pirms valsts svētkiem visu salika kopā, kūts karkass bija gatavs. Tad 2013. gadā varēja sākt iekšdarbus. Pati kūts ir veidota no koka karkasa veidņiem, vidū – siltinājums, iekšpusē – mitrumizturīgs finieris, bet ārpusē – gofrēts skārds. Tā kā telēm vecajā kūtī vairs vietas nebija, tās mitinājās ārā, uz lauka. Lai nebūtu jāgaida ilgāk, un varētu jau šoziem jaunajā kūtī izmitināt arī govis, nācās ņemt bankas „Altum” kredītu transportiera iegādei. Transportieri iegādājušies bo SIA „Pakavs”, no 10 300 eiro pusi maksājuši paši, otru pusi – „Altum”. Nesen paši pabeiguši arī mēslu krātuves būvniecību, tā izmaksāja ap 13 000 eiro. Jānis spriež: „Ja ņemtu kādas firmas pakalpojumus, lētāk par 40 000 eiro nesanāktu.” Barības galdus pagaidām izveidojuši no koka, vēlāk pārliecināsies, kā būs labāk.
Kūts būvēta 32 vietām. Šobrīd saimniecībā ir 19 govis, deviņas teles un bars mazo teļu, kūts ir pilna. Slaukšana notiek ar „Westfalia” kannām, jo, kā uzskata saimnieks, pie šī govju skaita piena vadu neliks. Ziemā plāno uzcelt jauno piena māju, visas komunikācijas jau ir sagatavotas, izmantos esošo piena dzesētāju. Pienu gan kādu laiku vēl nāksies panēsāt, bet tas vairs ir tikai sīkums salīdzinot ar to, kā saimniekojuši agrāk. Tad Jānim nācās celties puspiecos un šaurajā kūtiņā rīta cēlienā strādāt piecas stundas. Ar lepnumu izrādot gaišās un plašās telpas, viņš atzīst: „Tagad no rīta uz kūti eju pusastoņos. Jau dalot skābsienu, nospiežu mēslu transportiera pogu, un viss notiek. Divās stundās viss padarīts.”
Govis slauc abi ar sievu Ingrīdu, un vēl saimniecībā palīdz arī dēls Artūrs, kurš nākotnē varētu pārņemt saimniecību. ,,Kalna–Jaunzemi” pienu pārdod k/s ,,Ezerkrasti–1”.
Nākošais gads būs pasmags, jo jāpilda gan kredītsaistības, gan vēl ir palikuši šādi tādi sīkāki parādi, tāpēc nekādas investīcijas saimniecība neplāno. Taču, kad finansiālā situācija sāks atkal nostabilizēties, saimnieks cer iegādāties gan vircas mucu, gan traktoru ar frontālo iekrāvēju, jo vecā tehnika ir jau nolietojusies. Saimniecība dibināta 1993. gadā, un šobrīd z/s ,,Kalna–Jaunzemi” apsaimnieko 44 ha zemes. Jānis skaidro, ka šogad bijusi iespēja iegādāties vēl netālu esošus 20 ha, bet saistībā ar kūts celtniecību visu neesot varējis „pavilkt”, tāpēc nākošgad nāksies pārplānot arī ražošanu un atteikties no graudu audzēšanas. Jau tagad siena pļaušanai nākas meklēt papildu platības, tāpēc graudus lopbarībai turpmāk iepirks un pats vairs neaudzēs. Ja reiz ir izdevies uzcelt kūti, tad jāstrādā un jāattīstās vien tālāk.
Lai kā arī šobrīd vairumam piensaimnieku nākas knapināties ar naudu, tiem, kuriem ir nepieciešamība vēl iegādāties papildus piena kvotas, iestājies pamatots izmisums. Ļoti jācer, ka pietiks spēka un izturības pārciest šo tumšo laika sprīdi un sagaidīt, ka cenas atkal sāks kāpt augšup.
Ina Sēle,
LLKC Jēkabpils novada lauku attīstības konsultante
Pievienot komentāru