Apzināti Jēkabpils novada dižākie koki

Biedrība „Augšzemes lauku NVO apvienība” īstenojusi Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstīto projektu „Jēkabpils novada dižākie koki”, apzinot apkaimē augošos dižkokus.

 Īstenojot projektu, bija mērķis apzināt Jēkabpils novada teritorijā esošos dižkokus, aktualizēt to aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumus, kā arī – aktualizēt šo koku nozīmi, izmantojot modernās tehnoloģijas un plašu sabiedrības grupu līdzdalību.

Septembrī Jēkabpils novada attīstības un teritoriālās plānošanas speciāliste Dzidra Nartiša, kā arī informācijas un sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis devās ekspedīcijā pa novada laukiem un mežiem, meklējot kokus, kas atbilstu Ministru kabineta noteikumos noteiktajam dižkoka statusam.

Par pamatu tika ņemta jau esošā DAP (Dabas aizsardzības pārvalde) datu bāze, taču tā bija novecojusi, un tajā bija atzīmēta tikai niecīga daļa dabā reāli esošo koku. Līdz ar to tika izmantoti dažādi skolēnu projektu nedēļas pētījumi un vietējo iedzīvotāju teiktais.

Katram kokam bija jānosaka apkārtmērs (1,30 m augstumā no zemes), koordinātas, jāaizpilda speciāla veidlapa, kā arī tas jāiemūžina bildēs.

Apsekošanas gaitā tika novērots, ka liela daļa dižkoka statusā esošo koku netiek pareizi apsaimniekota. Teritorija ap tiem bieži vien ir nesakopta, kā arī nav saudzēti paši koki. Dažos sadzītas naglas, ieauguši metāla gabali... Zem atsevišķiem kokiem pat bija izveidotas izgāztuves, jo kuplais vainags labi paslēpj briesmīgo skatu.

Dižkokam mūžs ir ļoti garš un katram atšķirīgs. Ne velti saka, ka koks ir vecākā dzīvā radība uz zemes, un Latvijā koki spēj dzīvot vairākas simtgades. Diemžēl daļa koku laika gaitā ir mēģināti dedzināt. Uz vieniem aug piepes, citos jau ieauguši krūmi, citos savukārt mājas atradusi cita dzīvā radība... Viens no dižkoku lielākajiem postītājiem ir zibens, un arī lielai daļai mūsu novada koku tika novērota plīsušas mizas strēle visa koka garumā un apdeguma pēdas, iezīmējot vietu, pa kuru zibens atradis ceļu līdz zemei. Daļa koku atrodas jau miršanas stadijā, ir satrupējuši vai nokaltuši. Bieži iemesls tam bijusi tieši cilvēka neapdomāta saimnieciskā rīcība koka teritorijā. Interesants novērojums bija mazmājiņas, kuras cilvēki bieži izvēlējušies celt tieši zem dižkoka lapotnes. Lai paslēptos, vai, lai pasēdētu „ķēniņa tronī” zem karaliska dabas objekta, – tas paliek katra paša ziņā.

Projekta rezultātā dabā tika apsekoti 64 Jēkabpils novada dižkoki, pie 37 uzstādītas informatīvas zīmes un izveidota dižkoku karte, kas atrodama mājaslapā www.jekabpilsnovads.lv. Sadaļā “Vide” var atrast informāciju un foto par apsekotajiem kokiem. Lielu paldies sakām uzņēmējam Andim Timofejevam, kurš palīdzēja izgatavot un uzstādīt norādes zīmes, kā arī novada datorspeciālistam Andrim Savickim, kurš izveidoja interneta aplikāciju. Protams, tie nebūt nav visi mūsu novadā esošie koki, un, ja jums ir informācija par kādu dižkoku, kas nav iekļauts kartē, lūdzam par to ziņot Dzidrai (dzidra.nartisa@jekabpilsnovads.lv) vai Kasparam (kaspars.selis@gmail.com).

Mūsu apsekotie koki tiek iekļauti arī Dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” http://ozols.daba.gov.lv/pub/ , ko uztur Dabas aizsardzības pārvalde.

Zasas pagasta kultūras namā notika projekta noslēguma informatīvs pasākums, kurā zemju īpašnieki un citi interesenti varēja saņemt informāciju par dižkoku aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumiem.

Tika prezentēta iepriekš minētā interneta aplikācija, stāstīts par dižajiem kokiem mūsu novadā un to, kā tie tika apzināti, kā arī nosaukts līdz šim apzināto novada dižkoku „TOP 6”. Kā ierasts, visi varenākie koki izrādījās tieši ozoli:

6. lielākais koks atrodas Rubenes pag. „Jaunviesturos” (5,71 m),

5. – „Kalna Ķeņģos”, Kalna pag. (5,75 m),

4. – „Dronkās”, Rubenes pag. (5,85 m),

3. – „Cinīšos”, Rubenes pag. (5,88 m),

2. – „Liepās”, Zasas pag. (5,93 m),

Vislielākais – “Ošlapās”, Dunavas pag. (5,97 m).

Vēlāk sekoja lekcija – diskusija par tēmu „Civilizācijas augšanas robežas”. Diskusiju vadīja starptautiska līmeņa dabas aizsardzības eksperts Juris Jātnieks. Tika stāstīts par to, kā cilvēks ietekmē vidi, un kā pēc tam vide ietekmē mūs. Latvijas daba vēl ir salīdzinoši nebojāta, un, ja mēs jau laicīgi ķersimies pie tās saglabāšanas un prātīgas izmantošanas, nākotnē dzīvosim vienā no laimīgākajām vietām uz pasaules. Reāli vērtējot, lielāko daļu problēmu uz zemes rada tieši dažādas vides problēmas.

Juris Jātnieks sirsnīgi ieteica Jēkabpils novadā īstenoto projektu popularizēt arī citu novadu teritorijās, jo šis ir reāls, praktisks vides aizsardzības projekts, kas būtu īstenojams visā Latvijā. To var redzēt jau pēc apzināto dižkoku skaita – divas reizes vairāk, nekā bija DAP datu bāzē, un tāda pati situācija ir arī citos Latvijas novados. Ļoti tika slavēta arī aplikācija novada mājaslapā – tā piesaistīs vairāk apmeklētāju DAP datu bāzēm un ieinteresēs vietējos iedzīvotājus.

Projekts „Jēkabpils novada dižākie koki” īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu un Jēkabpils novada pašvaldības atbalstu.

Dzidra Nartiša, Kaspars Sēlis un Ieva Jātniece

Foto: Kaspars Sēlis