Arāja lepnuma mērs – pasaules sacensības

Ieskats 69. Pasaules aršanas sacensībās, kuras šogad notika Tartu, Igaunijā, 16. un 17. augustā. Pasaules aršanas sacensības ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu 2024 blakus programmas un šogad ir Igaunijas pirmo aršanas sacensību 150. gadadiena.

Ceļotāju no Latvijas šogad kaimiņos, Igaunijā, ir vairāk nekā citus gadus, tieši tāpēc, ka Tartu ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Un rēķināmies, ka tieši tur notiek labākais un interesantākais. Bet ka kultūras gada sastāvdaļa varētu būt traktoru salidojums un arāju turnīrs, nevarēja ienākt prātā nevienam, kas nav tieši ar to saskāries.

Pašā Tartu centrā, pie iemīlējušos studentu pārīša strūklakas, redzējām lielu grupu lepnu vīru labākajos gados uzvalkos un baltos kreklos ar kaklasaitēm, nozīmēm, dalībnieku kartēm un dažādu valstu karogiem – ne tikai Igaunijas, Latvijas un citu Eiropas valstu: Čehijas, Vācijas, Dānijas, Slovēnijas, Slovākijas, bet pat ASV, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes. Nebija Lielbritānijas komandas, bet bija vairāki neredzēti karogi starp citu valstu karogiem: Skotija, Anglija, Velsa un Ziemeļīrija. Visi priecīgi un pacilāti, gatavi komunicēt. Gājām klāt, kur plīvo Latvijas karogs. “Vai te notiek kāds vīru koru salidojums? Kad un kur dziedāsiet?” – “Nē, tūlīt sāksies svētku uzruna, šī ir pasaules arāju sacensību svinīgā atklāšana.”

Viss pulks pēc sacensību rīkotāju uzrunas kārtīgā gājienā devās cauri pilsētai uz Jāņa baznīcu. Sakopto Tartu vecpilsētas ieliņu malās, krodziņu terasēs sēž tūristi un uzgavilē, gājienam līdzi skrien dalībnieku sievas un bērni ar paceltiem telefoniem. Kopā sanāk tāds mazais Dziesmusvētku gājiens.

Baznīcā notika arāju sacensību dievkalpojums – vīri paši mums gan teica: “Trofeju iesvētīšana.” Iegājām līdzi visiem pa burzmu, jo citādi pie ērģeļu koncerta netiktu.

Bet tas nebija tikai ēŗģeļu koncerts vien. Atkal jādomā par arāju profesijas lepnumu. Tas bija pilna rituāla dievkalpojums, ar mācītāja sprediķi, rituālo draudzes celšanos kājās pareizajās vietās un atbildēm vienotā balsī. Bībeles lasījumi bija uzticēti arāju vispasaules draudzes dalībniekiem, dažam gāja gludi, dažam kā pa celmiem – jo viss dievkalpojums notika angļu valodā. Tomēr, jāsaka, visi ar godu visu mācēja un zināja, kas jādara. Man nav priekšstata, par ko katrs domāja tajā garajā dievkalpojumā, vai Īrijā un Šveicē ir stiprāk ticīgi arāji nekā Austrumeiropā, varu teikt tikai par sevi, nodomāju, ka arājs – maizes gādātājs – ir Dieva svētīta profesija, patriarhāla dzīvesveida daļa, cauri gadsimtiem nākusi un turpinās. Balvas, kuras nesa gājienam pa priekšu un kuras mācītājs svētīja Jāņa baznīcas dievkalpojumā, bija zelta tonī skaisti veidoti arkli. Tos salika pie altāra rindā.

69. Pasaules aršanas sacensību vieta bija lauki 10 kilometrus ārpus Tartu uz Pērnavas pusi. Visur uz ceļiem norādes, lai būtu skaidrs, ka te notiek kaut kas liels. Vispirms  iebraucu bāzes vietā. Traktoru un aprīkojuma tirgotāji piedāvā katrs savu – rūcina vislabāko traktoru, rāda vislabāko arklu. Lauksaimniecības produkcijas tirdziņš blakus  ar sieriem, žāvētu gaļu, dārzeņiem, augļiem, medu un pīrāgiem – viss svaigs un kūkas tikko šonakt ceptas. Slavenie igauņi sīpoli no konkrētas saimniecības. Katram saimniekam, kas atbraucis tirgoties, ir savs stāsts: tēvs, kurš turpat grozās, ņemoties ar govīm, pieaugusī meita rīkojas aiz sieru letes ar rokas maksāšanas termināli un brīvu angļu valodu, stāsta, ka siers ir no Dienvidigaunijas. Saku, ka garšo kā mūsu Jāņu siers, tikai ķimeņu vietā sīki sagriezti cepti sīpoli. – Jā, protams, jo tuvāk uz Latvijas pusi, jo līdzīgākas garšas, šaubu nav.

Pļavas malā iekārtots uzvarētāju pjedestāls, kas gaida noslēguma ceremoniju. Turpat ir ieslēgti video ekrāni, lai tirgotāji arī varētu sekot sacensību norisei, komentētāji stāsta, rāda un intervē dalībniekus.

Sacensību lauks norobežots ar baltām lentēm un sadalīts nogriežņos. (Tikko pa TV redzētas olimpiskās spēles, un nevar nesalīdzināt.) Katrs dalībnieks ar savu traktoru ieņēmis vietu savā slejā. Par to liecina lauka malā piestiprinātā plāksnīte ar arāja vārdu uzvārdu, fotogrāfiju un klāt arī valsts karodziņš, īss apraksts vēsta, ka Ziemeļīrijas pārstāvim hobijs ir šautriņu mešana, bet Īrijas Republikas pārstāvim tā ir drāma, vēl kādam rakstīts, ka karaoke vai lauksaimniecības pakalpojumu sniegšana ar savu tehniku, vai konsultācijas, kas nu kuram. Somijas arājs sēž uz ežas ar savu gadu veco dēlu klēpī, malā sieva un sievasmāte ar bērnu ratiņiem, pēc tam tikai pamanu arī viņa atbalsta grupu – tehniķus, vai kā nu tos sauc. Amerikāņu arāja fani sēž salokāmos krēslos karoga krāsās un stāsta tādiem garāmgājējiem kā man, ka traktoru veduši uz Igauniju ar kuģi koka kastē, jo nav bijuši droši, kādi traktori te, Austrumeiropā, būs, ko viņiem dabūt sacensībām. Kosovas pārstāvis bezrūpīgi aizņēmies traktoru no kāda vietējā saimnieka, gatavs nobraukt tik labi, cik vien spēj – jo svarīgākais esot arājs, nevis tehnika. Lai arī  palika pēdējais, bet ir piedalījies pasaules sacensībās. Jaunzēlandieši saplānojuši pēc sacensību beigām apmeklēt visas trīs Baltijas valstis. Kāds cits, kas Kuldīgā bijis iepriekšējā gadā, atceras, kādi toreiz bijuši dubļi, un priecājas, ka vismaz nelīst.

Tas ir varens skats, kad visi traktori sastājušies lauka malā, lai reizē dotos nospraustajā distancē. Bet uz priekšu neviens nedrāžas, nobrauc pāris metrus un lec no kabīnes laukā ar collštoku mērīt savas tikko uzartās vagas platumu un dziļumu. Tad dabū lielo uzgriežņa atslēgu un pieregulē kas regulējams. Un ar tālāk. Līnijtiesneši staigā gar malu un rāda arī mums: šim redzami zāles stiebri, nav gluži melns, tam ir vistaisnākā vaga, citiem tik taisna nesanāk. Pavisam ir 16 kritēriji, kas zināmi speciālistiem. Un aršanas pasaules sacensības no sava lauka aparšanas atšķiras varbūt tikpat stipri, kā 400 metru skrējiens stadionā no skriešanas uz veikalu īsi pirms slēgšanas vai rīta krosa.

Īrijas Republikas arāju komanda arī šogad demonstrēja tradicionāli izcilu sniegumu, izcīnot uzvaru 69. Pasaules aršanas sacensībās Igaunijā. Izskatās, ka Īrijai arāju meistarības sacensības ir ļoti nopietns nacionālais pasākums, lai noteiktu labāko, kas startēs tālāk nākamajā līmenī. Kā mums koru kari. Īmons Treisijs (Eamonn Tracey) tika kronēts par pasaules aršanas čempionu (trešo gadu pēc kārtas) konvencionālajā (vienpusvērsēju arklu klasē), kur kopā bija 24 dalībnieki, bet Džers Koklijs (Jer Coakley) bija labākais aršanā ar reverso (maiņvērsēju) arklu.

Latvijas pārstāvis Jānis Vaitkevics no z/s “Mārtiņi” (startēja ar John Deere traktoru), izcīnīja 13. vietu aršanā ar reverso (maiņvērsēju) arklu 20 dalībnieku konkurencē.

Guna Kalniņa, autores foto