Ezerlīčos audzē puķes un aprūpē 120 bišu saimes
Balvu novada Tilžas pagastā, netālu no Krievijas robežas, „Ezerlīčos” dzīvo un saimnieko Skaidrīte un Ēriks Kaši. Saimniecība ieskauta divu ezeru un purva ielokā. Ģimenē izaudzinātas trīs meitas, kuras arī sniedz savu palīdzīgo roku vecāku lauku sētā. Liels palīgs ģimenē ir vidējās meitas draugs, kurš ierosināja arī audzēt gaļas liellopus.
Saimniecība kopā apsaimnieko ap 45 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lielāko daļu zemes aizņem pļavas un ganības, bet nedaudz tiek sēti arī graudi un āboliņš. Saimniecības pamatnodarbošanās ir biškopība un puķu audzēšana; siltajā sezonā tiek uzņemti tūristi, kuri brauc gan no Latvijas, gan arī no ārzemēm. Pašu patēriņam tiek turētas slaucamās govis, kā arī neliels skaits gaļas liellopu.
Saimniekošanu uzsākuši pirms vairāk nekā 25 gadiem, tolaik Skaidrīte un Ēriks mēģināja audzēt tulpes un gladiolas, bet savas īpašās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ tas īsti neizdevās, jo pavasaros ir lielas salnas. Jau kopš bērnības Ēriks ļoti mīl ziedus, bet jo īpaši balto baznīcas liliju. Pēc ekskursijas uz ziedu karaļvalsti Holandi, vēl vairāk saviļņots, Ēriks „saslima” ar puķēm un šobrīd saimniecībā audzē lilijas, peonijas, hostas, flokšus, dienziedes un daudz dažādu ziemcietīšu, kuru sīpolus un stādus piedāvā iegādāties interesentiem. Ēriks pats ir selekcionārs, viņš izveidojis ap 100 liliju hibrīdu. Deviņdesmitajos gados viņam bija viena no lielākajam liliju šķirņu kolekcijām Baltijā – ap 500 šķirņu.
Vēl kāds interesants objekts, kas Ezerlīčos piesaista tūristus, ir akmeņdārzs, kas atrodas turpat pie saimnieku mājas nelielā pakalniņā. Tā izveide sākusies pirms 20 gadiem un šobrīd jau veido palielu akmeņu kolekciju – tie ir dažnedažādi akmeņi no tuvējās apkārtnes – gan lieli, gan mazi – katrs ar savu stāstu. Saimnieki daudz zina pastāstīt par akmeņiem, to vēsturi, kas gūta gan no literatūras, gan arī no speciālistiem – ģeologiem. Lai atdzīvinātu un piešķirtu lielāku daili akmeņu pakalnam, tiek veidots dendroloģiskais dārzs – tajā aug dažādi skujeņi.
Skaidrīte saka: „Lai redzētu visu skaistumu, uz Ezerlīčiem jādodas jau pavasarī, kad interesantākie skujeņu eksemplāri un ziemcietes zied”.
Ar biškopību abi saimnieki ir pazīstami arī jau ļoti sen – gan Skaidrīte, kuras senči ar to nodarbojās, gan arī Ēriks, kurš strādājis par bitenieku. Produkcija tiek iegūta no 120 bišu saimēm, un pircējiem tiek piedāvāts medus, vasks, propoliss, bišu maize. Skaidrīte izmantojusi atbalsta iespējas jauno lauksaimnieku projektā, kura ietvaros iegādājās biškopības inventāru – stropus, platformu bišu pārvadāšanai, elektrisko sviedi, vaska kausētavu, kā arī agregātus traktoram.
Kopumā produkcijas noiets ir stabils un nav jādomā par īpašām mārketinga aktivitātēm, jo cilvēki paši atbrauc pie saimniekiem un iegādājas sev vēlamo produktu.
Ziemā, tāpat kā vasarā, saimniekiem, protams, ir daudz darba, bet tumšajos vakaros atliek laiks arī pastudēt literatūru un smelties iedvesmu nākamajai sezonai no savas grāmatu kolekcijas par puķēm un akmeņiem.
Nākotnē saimniecība plāno papildus esošajām nozarēm attīstīt gaļas liellopu nozari, jo tikai ar biškopību un puķu audzēšanu pastāvēt nevar, tās ļoti atkarīgas no laika apstākļiem, kurus nevar paredzēt.
Mūsu jauniešiem Skaidrīte iesaka nedoties uz ārzemēm, jo ne vienmēr tā ir medusmaize, viņa iesaka laukos meklēt savu nišu un ir pārliecināta, ka to var atrast!
Ar Kašu ģimeni tikās Arita Boka un Tamāra Lielbārde,
LLKC Balvu nodaļas lauku attīstības konsultantes
Pievienot komentāru