Saldū notikušas mācības graudkopības saimniecībām

Kā tikt pie labas ražas? Šis noteikti ir jautājums, kas nodarbina ikviena saimnieka prātu. Ir daudz un dažādu faktoru, kas ietekmē ražas kvalitāti – augsnes auglība, šķirņu izvēle, augu aizsardzības pasākumi, kā arī laikapstākļi, kuri pēdējos gados kļūst arvien neparedzamāki.

Marta izskaņā LLKC Saldus birojs organizēja mācības graudkopības saimniecībām par piemērotu kultūraugu sugu, šķirņu un agrotehnikas izvēli atbilstoši Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem.

Pirmajā mācību dienā izvērtējām dažādu faktoru nozīmi augu augšanā – gaismu, ūdens pieejamību un temperatūru (kā arī to, cik būtiskas ir atšķirības dažādos Latvijas reģionos).

Dr. habil. agr. J. Štikāns teicis:  “Katrs agrotehniskais pasākums dod noteiktu pienesumu augsta graudaugu ražības līmeņa sasniegšanā.”

Lektore Sanita Zute iepazīstināja ar dažādu agrotehnisko pasākumu ietekmi uz ražas kvalitāti un aicināja saimniekus izvērtēt situāciju savās saimniecībās.

Detalizētāk pieskārāmies tādiem faktoriem kā augsnes mehāniskais sastāvs un blīvums, kā arī augseka.

Augu maiņa ne vien izpilda agronomiskos un vides ilgtspējas mērķus, bet arī  uzlabo augsnes fizikālās īpašības, palielina organiskās vielas saturu, uztur/palielina augsnes bioloģisko aktivitāti, kā arī palīdz samazināt erozijas risku un SEG emisijas (mainot augsnes apstrādes intensitāti).

Lektore uzsvēra, ka noteikti jāizvērtē, vai laukaugs piemērots augsnei, kā arī jāievēro daudzveidības vai atšķirīguma princips augu maiņai, lai neprovocētu kaitīgo organismu izplatību, kā arī neveicinātu “augsnes nogurumu”.

Diskutējām par augu maiņas praksi kviešu audzēšanas saimniecības. Apkopojot dažādu pētījumu rezultātus, var secināt, ka:

• daudzveidīga augu maiņaar pākšaugiem un eļļas augiem ir ekonomiski izdevīgāka par ilgstošu kviešu monokultūru. (Litke, Gaile, Ruža, 2017; Darguza, Gaile, 2023). 
• Izmantojot tauriņziežus kā priekšaugu, slāpekļa devu rudenī var samazināt par 15–30 kg/ha (Kārkliņš, Ruža, 2013).
• Pākšaugu audzēšana ir mazienesīga, bet to iekļaušana augu maiņā samazina augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma izmaksas par 20–25% un palielina pēcauga ražību par 0,2–1,6 t/ha (Zander et al., 2016)

Protams, viens no pamatnosacījumiem labas ražas ieguvē ir kvalitatīva sēkla. Lektore stāstīja par selekcionāru tiesībām un pienākumiem, šķirņu dzīves ciklu un uzturēšanu, kā arī kvalitatīvu sēklu raksturojošiem faktoriem.

Otrā mācību diena sākās ar lekciju par dažādu kultūraugu sugu raksturojumu (īpašu uzmanību pievēršot ziemas kviešiem, auzām un zirņiem), mēslošanu (organiskā un neorganiskā mēslojuma lietošanu), kaitīgo organismu ierobežošanu, kā arī ražas novākšanu.

Būtisku lomu saimniecību attīstībā ieņem arī izmaksu un ieņēmumu noteikšana.

Mācību noslēgumā devāmies uz divām graudkopības saimniecībām Dienvidkurzemē – z/s “Gausēni” un SIA “Balticagrar”, kur dalībniekiem bija iespēja ne vien iepazīties ar saimniecību darbību, bet arī dalīties pieredzē un diskutēt par dažādām iespējām un darbības virzieniem.

Saimnieki dalījās pieredzē par augu sekas nozīmi, starpkultūrām, bezaršanas tehnoloģijas plusiem un mīnusiem, mēslošanas metodēm un sēklu šķirņu izvēli.

Interesantas izvērtās diskusijas par dažādas tehnikas un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī zemes nomas cenām.

Vēlamies teikt lielu paldies lektoriem par sniegtajām zināšanām, saimniecībām par viesmīlīgo uzņemšanu un dalīšanos pieredzē, kā arī dalībniekiem par aktīvu līdzdalību mācībās.

Mācības tiek nodrošinātas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma LAP 2014.-2020. gadam “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P21 ietvaros. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Eva Behmane,

LLKC Saldus biroja uzņēmējdarbības konsultante