Aktualitātes

Latvijā sākts pētījums, lai izstrādātu jaunus risinājumus un tehnoloģijas piena lopkopības nozarē, lai mastīta problēmas govīm risinātu savlaicīgi un efektīvi.

Bulduru dārzkopības vidusskola ar sadarbības partneriem – APP ”Dārzkopības institūtu”, Latvijas Universitāti, SIA “L.Ē.V. ekstraktu rūpnīca”, z/s “Kurmīši”, z/s “Cukuriņi”, SIA “Berrypark”, Stādu audzētāju biedrību un saimnieciskās darbības veicējus J. Jansonu – ir izveidojusi jaunu Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupu, lai kopā īstenotu projektu “Biotehnoloģiju kompetences attīstība augstvērtīgu dārzkopības produktu ieguvei”.

Latvijā daudzi augļkopības uzņēmumi ir veidojušies ap gadsimtu miju un šobrīd ir izveidojuši stabilu ražošanas pamatu. Lai arī daudzās saimniecībās tiek sasniegtas labas ražas, tomēr vidējais ražības līmenis augļu dārzos nav pietiekams. Nereti ražība ir atšķirīga viena dārza dažādās vietās. Viens no iemesliem ir augsnes un reljefa neviendabīgums viena lauka robežās.

Izveidojusies jauna Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupa. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar sadarbības partneriem – AS “Jaunpils Pienotava”, SIA “Latvi Dan Agro”, z/s “Ruķi”, z/s “Talči” – uzsākuši darbu pie jauna projekta “Ekonomiski pamatota sūkalu pārstrāde jauniem produktiem pārtikai un lopbarībai”.

Rīgas Tehniskā universitāte ar sadarbības partneriem – Latvijas Lauksaimniecības universitāti, SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, SIA “Bulduru Dārzkopības vidusskola”, z/s “Eži”, z/s “Utāni” un SIA “ABerry”  – izveidojuši jaunu Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupu, lai kopā īstenotu projektu “Inovatīvu risinājumu izpēte un jaunu metožu izstrāde efektivitātes un kvalitātes veicināšanai Latvijas siltumnīcu sektorā (IRIS)”.

Jau otro sezonu Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” pētnieki, sadarbojoties ar tējas pārstrādes organizāciju SIA “Bargi”, attīsta inovatīvas žeņšeņa (Panax spp.) un Ķīnas zirdzenes (Angelica sinensis) audzēšanas tehnoloģijas, kas būtu piemērotas to audzēšanai Latvijas apstākļos bioloģiskajās lauku saimniecībās, kā arī meklē iespējas veidot jaunus pārtikas produktus.

Slaucamo govju piena produktivitāte un mūža garums ir rādītāji, kurus lielā mērā ietekmē dažādi ārējās vides apstākļi, no kuriem būtiskas ir arī ēdināšanas metodes. Pētījumos atklāts, ka intensīvajā lauksaimniecībā turētajām govīm, kas tiek barotas ar enerģētiski bagātāku barību.

Lai izvērtētu vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses, izveidota jauna Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupa, lai kopā īstenotu vērienīgu projektu “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”. Projekta galvenie uzdevumi ir:

Atbilstošs uzturs ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem cilvēka dzīves kvalitātei, un publiskajā telpā arvien pieaug diskusijas par dažādu pārtikas produktu sastāvu, to ietekmi uz veselību. Taču pasaulē apkopotie statistikas dati liecina, ka 590 miljoniem planētas iedzīvotāju ir problēmas nevis ar atbilstoša uztura pieejamību, bet gan ar uzturvielu un pārtikas uzņemšanu. Lai to risinātu, Latvijas zinātnieki, uzņēmēji un ārsti ir sākuši kopīgu projektu, kura mērķis ir izstrādāt inovatīvus, pieejamus medicīniskos pārtikas produktus slimniekiem ar noteiktām uzturvielu un pārtikas uzņemšanas problēmām. 

Lai iegūtu regulāras un augstas ziemas ķiploku ražas bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot ķiploku audzēšanu segtajās platībās ziemas periodā un precīzās tehnoloģijas, tiek īstenots projekts “Ziemas ķiploku audzēšanas modernizācija drošas ražas ieguvei bioloģiskajā saimniecībā”.

Lapas