Izaicinājumi, entuziasms un optimisms Latgalē

LLKC Jēkabpils nodaļa jūlija sākumā rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Latgali. Brauciena mērķis bija parādīt lauku cilvēkiem dažādas idejas, kā uzsākt saimniecisko darbību, lai tā kļūtu par ienākumu gūšanas iespēju.

Pašnodarbinātības uzsākšana ir izaicinājums, kas prasa netradicionālu risinājumu meklēšanu, bet tā var izaugt arī par nopietnu biznesu. Uzsākot uzņēmējdarbību, tam nepieciešama motivācija, mērķtiecība un atbalsts. Pieredzes apmaiņas brauciena maršrutā iekļautā reģiona ekonomiskā situācija ir līdzīga un tur ir daudz pozitīvu piemēru.

 SIA “Agro manufacturing”

 Viens no tiem ir Rēzeknes novada Sakstagala pagasta SIA “Agro manufacturing” un tā vadītājs Andrejs Dauģerts. Uzņēmums dibināts 2013. gadā, izgatavo dažādus metāla izstrādājumus – žogus, gultas, mākslinieciski veidotus dekoratīvus priekšmetus, rotājumus sētām, durvīm, mājām, pat smalki metālkalumā darinātas rozes. Iespējama arī metāla izstrādājumu restaurācija. A. Dauģerts pastāsta par uzņēmējdarbības uzsākšanu, parāda gatavos izstrādājumus un iepazīstina, kā tie top. Ēka un iekārtas iegādātas par ES projekta finansējumu nelauksaimnieciskajai ražošanai. Ražošanas apjomi varētu būt lielāki, ja būtu vairāk pasūtījumu. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka viņam ir tehniskais nodrošinājums, lai izgatavotu visdažādākos pasūtījumus, bet šobrīd to nav daudz. Atvadoties Andrejs Dauģerts uzdāvina skaistu metāla rozi un aicina izmantot uzņēmuma pieredzi un iespējas praktisku un skaistu lietu izgatavošanai personīgi un uzņēmumiem.

 Z/s “Mētras”

 Turpat netālu Sakstagalā ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas z/s “Mētras” īpašnieki Maija un Ēvalds Bodži. “Mētras” ir bioloģiska saimniecība, nodarbojas ar lopkopību. Saimniecība ieguvusi mājražotāja statusu – ražo gaļu un gaļas produktus, kas ir iecienīti tuvākā un tālākā apkārtnē. Saimniecības attīstībā piesaistīts ES finansējums. Darbojas gaļas pārstrādes cehs un, lai samazinātu kaušanas izmaksas, top sava mazjaudas kautuve. Saimnieks Ēvalds Bodžs parāda un pastāsta par Merino tīršķirnes aitu ganāmpulku, jaunuzcelto aitu novietni un atbild uz daudzajiem jautājumiem. Tiek dibināti kontakti šķirnes jēru iegādei. Noslēgumā brauciena dalībnieki tiek aicināti pie galda un uzcienāti ar garšīgām mājas kotletēm, gaļas ruletēm.

 Pie meistara Antona Rancāna

 Tālāk ceļš ved uz Kārsavu pie kokapstrādes meistara Antona Rancāna. Viņš vairāk nekā 10 gadu izgatavo latvju rakstu zīmes no koka un pieraksta to skaidrojumu. Brauciena dalībnieki varēja iepazīties ar plašu zīmju kolekciju, apskatīt to izvietojumu saimnieka mājas teritorijā. Veidojot zīmes, meistars vairākas latvju zīmes savieno kopā, ņemot vērā gan zīmes skaidrojumu, gan koksnes nokrāsu. Meistars ir strādājis par mežsargu, tāpēc labi pazīst kokus un to īpašības. Kokapstrāde ir Antona vaļasprieks, kas kļuvis arī par peļņas avotu. Meistara darbi bijuši izstādīti vairākās izstādēs. Interesentiem bija iespēja izvēlēties un iegādāties savu zīmi.

 Maiznīca “Dzīles”

 Jāpiemin arī īpašā kafijas pauze, kuru nodrošināja Kārsavas novada Malnavas pagasta „Dzīļu” maiznīca, kuras saimniece Aina Barsukova gan pacienāja, gan pastāstīja par maiznīcu.  “Dzīles” ir viena no “Latviskā mantojuma” zīmes ieguvējām, te tiek saglabātas maizes cepšanas un tirgus tradīcijas, latgaliešu vērtības un rituāli. Privātmājas pagalmā izveidots Tirgus ciems, kur noteiktās dienās no mājražotājiem var iegādāties dažādus labumus. Saimniece ir LTV kulinārijas šova “Īstās latvju saimnieces” dalībniece. Ainai ir savākta liela toršu recepšu kolekcija, viņa ne tikai rīko amatnieku tirdziņus, cep maizi un kūkas, bet arī sākusi sestdienās rīkot otrās brokastis (brančus).

 Ludzas amatnieku centrs

 No Malnavas dodamies uz skaisto Latgales pilsētu Ludzu. Pilskalna tuvumā, senlaicīgi iekārtotā ēkā, kuru apsaimnieko Ludzas amatnieku centrs un biedrība, mūs sagaida tā vadītājs Ēriks Kondrāts, tērpies seno latgaļu tērpā. Stāstījums par seno latgaļu dzīvi un amatniecības tradīcijām mijas ar jautājumiem klausītājiem, garlaicīgi nav ne mirkli. Piemēram jautājums: “Kam senie latgaļi krāja un izlietoja  naudu ?” Pareizā atbilde atskan pēc vairākkārtējiem minējumiem: “karošanai, ieročiem”.  Ikdienas dzīvē un darbā lietojamos priekšmetus saimes vajadzībām cilvēki izgatavoja paši savās mājās uz vietas, to mācīja saviem bērniem no paaudzes uz paaudzi. Ē. Kondrāts stāsta par savdabīgo kultūras mantojumu – tautas mākslas vērtībām, sadzīves un darba tradīcijām, izmantojot neatkārtojamo valodu un folkloru.  SIA „Ludzas amatnieku centrs” un biedrība „Ludzas amatnieks” strādā ciešā sadarbībā, lai veicinātu seno latgaļu arodu prasmju un amatniecības tradīciju saglabāšanu, celtu to prestižu sabiedrībā un piedāvātu vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem iepazīt latgalisko dzīvesziņu caur amatnieku darbiem. Biedrība pārstāv ap 100 novada amatniekus.  Amatnieku centra salonā var apskatīt un iegādāties vai pasūtīt novada amatnieku darbus.  Centra apmeklētājiem ir iespēja darboties dažādās darbnīcās.  Brauciena dalībnieki varēja vērot podnieka darbu.

 Mājas “Bites”

 Tālāk dodamies uz Zilupes novada Zaļesjes pagastu. Mājas ”Bites”, kur saimnieko Ilga un Jurijs Ivanovi, atrodas, izbraucot cauri Latvijas robežpilsētiņai Zilupei,  – Latvijas austrumu vistālākajā punktā. Ilga saka: “Pie mums pirmajiem uzaust saule, pārējā Latvijā tikai pēc tam”. Laikam tāpēc te valda arī cilvēcisks siltums un “Bitēs” labi aug siltummīloši augi melones un arbūzi. Ilga pastāsta par šķirnēm, krustošanu, arī par slimībām un kaitēkļiem, ar ko jāsaskaras, audzējot  šos dienvidu augus. Savukārt saimnieks Jurijs pārsteidz ar savu prasmi no bērza pagales noņemt tāss rulli un no tā izgatavot kādu saimniecībā noderīgu trauku vai dekoru. Klausītājiem un skatītājiem viņš atklāj sava amata noslēpumus, taču to izdarīt nav nemaz tik vienkārši. Tāšu meistars savus darinājumus pārdošanai veido pēc pasūtījuma, bet tiem, kas vēlas paši iemācīties šo prasmi, – vada radošās darbnīcas.

 SIA “BALTIC FLAGS”

 Pēdējā vieta, kur smeļam iedvesmu, ir Rēzeknes novada Feimaņu pagasta SIA “BALTIC FLAGS”, ko dibinājis un vada Māris Rumaks. Uzņēmējs M. Rumaks ir vēsturnieks, Latgales patriots, Latgales karoga idejas autors un īstenotājs. Brauciena dalībniekus Māris sagaida pie Feimaņu baznīcas, lai parādītu biedrības “Vuolyudzeite”’, kurā viņš darbojas, realizēto projektu. Ar LEADER programmas atbalstu saremontēta baznīcas muižas kapličas ēka, kurā izvietota heraldikas ekspozīcija ar senu karogu, ģerboņu, kā arī apģērbu un rotu kopijām no Feimaņu apkārtnes, bet to oriģināli glabājas Varšavā. Māra aizraušanās ir Latgales vēstures notikumu, personību darbības izpēte un popularizēšana. Mārim Rumakam bijuši vairāki uzņēmējdarbības veidi – tūrisma firma, internetveikals, arī karogu izgatavošana. Šobrīd viņš no Rīgas pārcēlies uz Feimaņiem un kopā ar kundzi Baibu izveidojis  SIA „BALTIC FLAGS”. Feimaņos sakārtota viena no ciema ēkām, radītas darbavietas. Pieredze un mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana ražošanas procesā, sadarbība ar vadošajiem Eiropas un pasaules karogu, reklāmas un suvenīru produkcijas ražotājiem nodrošina to, ka „BALTIC FLAGS” produkcija atbilst augstākās kvalitātes prasībām. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni: karogi un visi ar tiem saistītie aksesuāri, suvenīri mājai un birojam, nacionālā un reģionālā simbolika, āra reklāma, izstāžu un tirdzniecības centru aprīkojums. Galvenie klienti ir pašvaldības, dažādas firmas, privātpersonas.

Ieguvums no brauciena

 Ieguvums no brauciena ir jauna informācija, kontakti, kas, iespējams, sekmēs saimnieciskās darbības sadarbības iespējas. Pieredzes pārņemšana un informācijas tālāka izplatīšana veicinās gan apskatīto, gan citu saimniecību un uzņēmumu attīstību. Ļoti svarīgi ir uzklausīt ieteikumus un redzēt praktiskus piemērus, kā tiek piesaistīti ES līdzekļi. Latgalē vērojams pozitīvs skatījums uz pašnodarbinātību un saimnieciskās darbības uzsākšanu, cilvēki optimistiski un ar entuziasmu darbojas savās nozarēs. Brauciena dalībnieki ir izteikuši vēlēšanos, lai šādi pieredzes apmaiņas braucieni tiktu organizēti arī citus gadus. Viņus interesējošās tēmas: finansējuma un projektu piesaiste, mājražošana, tūrisms, iepazīšanās ar labās prakses piemēriem citos reģionos.

Brauciens notika VLT aktivitātes “Pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā” ietvaros.

Anita Putka,

LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante