Jelgavas novadā stiprina iedzīvotāju līdzdalību un uzsāk iedzīvotāju padomju veidošanu

Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību Jelgavas novadā, biedrība “Lauku partnerība “Lielupe””, sākot ar 2020. gada nogali, trīs gadus īstenoja iniciatīvu “Kopdare”. Iepriekšējos gadus partnerība bija ieguldījusi savu darbu tieši vietējās uzņēmējdarbības stiprināšanā, tāpēc būtiski bija pievērsties arī kopienai un tās aktivizēšanai.

Aktivizēt kopienu ir viens no partnerības uzdevumiem, tas ir liels izaicinājums, bet tad, ja tas izdodas – sniedz patiesu gandarījumu. Partnerība drosmīgi centās izmēģināt jaunas metodes iedzīvotāju aktivizēšanai. Tika organizētas kopienu līdzdalības spēles pagastos, Demokrātijas festivāls, Ideju fitness un iedzīvotāju iesaiste Dziesmu svētku liecību vākšanā novadā. Tāpat tika īstenotas vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem visos pagastos, lai informētu un rosinātu diskutēt par iespēju veidot iedzīvotāju padomes novadā. Kādu rezultātu tas ir devis un cik ilgs laiks nepieciešams, lai iedzīvotāju līdzdalība pieaugtu?

Caur spēli un radošumu uz atvērtību līdzdalībai

Ar ko mums asociējas iedzīvotāju tikšanās lauku pagastos? Zāle, krēsli izvietoti rindās, priekšā galds, aiz kura sēž sapulces vadītāji. Tas veido situāciju mēs te un jūs tur. Lai veidotos dialogs, kā arī kopīga lēmumu pieņemšana, mums sākotnēji jāpazīst citam citu, jāsajūt vienotība savā starpā. Tāpēc iedzīvotāji mūsu pusē savā ziņā tika izaicināti satikties neformāli pie kopīga galda, kopā ar pagasta pārvaldnieku un kādu no deputātiem, dodoties kopīgā līdzdalības ceļojumā, kurā iepriekš tika sagatavotas vairākas “stacijas” ar uzdevumiem, līdz beidzot kopīgi atrastas vērtības, savā pagastā apzinātas stiprās puses, pārrunāti aktuāli jautājumi, katram bija iespēja dalīties savās idejās, kuras paši varētu īstenot savā pagastā un ko vēlētos uzticēt īstenot pašvaldībai. Dalībnieki vienu no idejām patiešām kopīgi arī īstenoja savā pagastā, saņemot nelielu atbalstu no pašvaldības idejas īstenošanai. Svētes pagastā iedzīvotāji pirmo reizi noorganizēja ražas svētkus, kas nu jau kļuvis par tradīciju.

Tiekoties ar iedzīvotājiem pagastos un pārrunājot aktuālos jautājumus,  vērojām, ka ikdienas rūpes un vajadzību risināšana reizēm aizēno mūsu spēju ieraudzīt sevi, savu apkārtni vieglāk, gaišāk un radošāk. Kas ir īpašs manā pagastā, kā nav citur? Kā es gribētu svinēt savus pagasta svētkus? Kā es gribētu parādīt savu pagastu citiem? Nemaz nav tik viegli ieraudzīt jaunas iespējas tajā pašā vidē, kas ir sen pazīstama un zināma. Tāpēc šo vēsti ar aicinājumu uz radošuma treniņu veltījām ikvienam iedzīvotājam un darbiniekam pagastu pārvaldēs. Liekot kopā dažādus redzējumus par konkrētiem pasākumiem un no jauna radītās idejas, tapa jauni pasākumi gan senioriem, gan jauniešiem. Daudzos pagastos tika pilnveidoti un uzlaboti pagastu svētku iespējamie scenāriji, iekļaujot vēl nebijušas idejas. Sadarbībai ir liela nozīme pagasta kultūras dzīves veidošanā. Vairākos pagastos paši dalībnieki atzina, ka veidojot šādas – plašākas darba grupas pagastos, iesaistot iedzīvotājus, iespējams saplānot jaunus un pašiem nozīmīgus notikumus, gan kultūras, gan citās vietējai sabiedrībai aktuālās jomās.

Deputātu debates un kafija ar politiķiem

Kā nozīmīgu aktivitāti saskatījām dialoga stiprināšanu starp iedzīvotājiem, deputātu kandidātiem un politiķiem. Pirms pašvaldību vēlēšanām tika organizētas deputātu kandidātu debates, ko līdz šim pazinām tikai kā valsts mēroga aktivitāti, novadā šāda prakse nekad nav bijusi. Tāpat pirmo reizi iedzīvotāji tika aicināti uz sestdienas kafiju ar Jelgavas novada domes deputātiem, lai iepazītu līdz šim paveikto un pārrunātu turpmākās ieceres. Iedzīvotāji novērtēja šādu pasākumu, atzīstot, ka šādas tikšanās ar deputātiem nepieciešams rīkot biežāk, piemēram divas reizes gadā, vai pat vēl biežāk. Pārsteidzoši pašiem bija atzīt, cik atšķirīgi ir viedokļi iedzīvotājiem no dažādiem pagastiem novadā. Jāatzīst, ka praktizēt regulāru viedokļu apmaiņu citviet pasaulē ir ierasta prakse. Tā, piemēram,  Igaunijā, Pērnavas pašvaldībā reizi ceturksnī ciemos un kopienās notiek apaļā galda diskusijas, kur pašvaldība aicina pārstāvi no katra ciema uz sarunu par aktuāliem jautājumiem. Secinām, ka partnerība var būt kā platforma iedzīvotāju dialogam ar deputātiem, kas nodrošina, noorganizē šo vidi un aicina satikties.

Iedzīvotāju padomes kā praktisks solis

2022. gada rudenī iedzīvotāju forums “Būt vai nebūt iedzīvotāju padomēm Jelgavas novadā?” bija pirmā reize, kad jautājums par iedzīvotāju padomēm plašāk tika aktualizēts iedzīvotāju un pašvaldības starpā. Pēc foruma katrā pagastā notika sanāksmes, kurās partnerība informēja par jauno Pašvaldību likumu un skaidrojām, kāpēc iedzīvotāju padomes ir nepieciešamas. Iedzīvotāju padome ir brīvprātīga iedzīvotāju konsultatīva institūcija, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam (Pašvaldību likums, 58. panta pirmā daļa). Uzzinājām pašu iedzīvotāju viedokli par šo līdzdalības pieeju. Secinājām, ka iedzīvotājos kopumā nav vienota viedokļa. Daļa ir skeptiski, daļa gaida vairāk pašvaldības rīcību, bet daļa iedzīvotāju tomēr vēlas līdzdarboties. Arī pašvaldībā dažādi tiek vērtēts šis līdzdalības veids – tas pašvaldībai prasa papildu darbu, laiku un cilvēkresursu ieguldījumu. Un tomēr šeit mēs vēlētos uzdot jautājumu – mēs dažādi varam domāt un spriest, bet vai tā kopumā mums ir vērtība? Līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir veselīga pieeja ceļā uz nobriedušu sabiedrību, kur notiek līdzvērtīga un regulāra komunikācija. Partnerība centās iedzīvotājus iesaistīt arī darba grupā, lai sniegtu priekšlikumus iedzīvotāju padomes nolikumam, ko Jelgavas novada domē apstiprināja 2024. gada pavasarī. Piecos novada pagastos iedzīvotāji ir izteikuši vēlmi veidot iedzīvotāju padomi un darboties tajā kā padomes locekļi. Redzot šos procesus novadā, arī citos pagastos sāk interesēties iedzīvotāji.

Pašvaldības ir izveidotas, lai strādātu vietējo iedzīvotāju labā. Lai varētu šo uzdevumu pildīt, pašvaldībai nepieciešams regulāri konsultēties ar saviem iedzīvotājiem – noskaidrot viedokli, apzināt vajadzības, kopīgi meklēt labākos risinājumus utt. Tāpat pašvaldībai jārada pietiekamas iespējas pašiem iedzīvotājiem iesaistīties ar savu iniciatīvu pašvaldības darbā. Tādēļ regulāras, jēgpilnas konsultācijas ar iedzīvotājiem par pašvaldību darbību ir viena no svarīgākajām labi pārvaldītas pašvaldības pazīmēm.

Jaunus izaicinājumus sabiedrības līdzdalībā ir radījusi administratīvi teritoriālā reforma, jo vairums no pašvaldībām ir kļuvušas ievērojami lielākas un palielinājusies fiziskā distance starp iedzīvotājiem un vietējo pašvaldību, pašvaldību pārvaldība palikusi bezpersoniskāka, mainījusies savstarpējā saziņa, atsevišķu pakalpojumu sniegšanas kārtība. Lai iedzīvotāji nejustos aizmirsti vai bezspēcīgi ietekmēt savas pašvaldības lēmumus, pašvaldībām svarīgi izveidot pietiekami plašas iespējas iedzīvotājiem ietekmēt pašvaldību darbību.

Pozitīvas pārmaiņas iepriecina

Dažādu aktivitāšu īstenošanas laikā novērojām vairākas pozitīvas pārmaiņas savā kopienā – aktivizējoties pagastu iedzīvotājiem daudzviet izveidotas WhatsApp grupas, kas liecina par savstarpējas komunikācijas veidošanos, uzlabojies dialogs ar pārvaldniekiem, notiek pašu organizētas iniciatīvas, savukārt Zaļenieku pagasta iedzīvotāji izveidojuši sava pagasta attīstības biedrību. Ievērojām arī jaunas prakses un pieejas pašvaldībā, piemēram, darbā pieņemot pagasta pārvaldnieku, viņam tiek dota iespēja satikties un iepazīties ar iedzīvotājiem. Savukārt pagastu pārvaldnieki ir sajutuši, ka aiz viņiem “stāv spēcīgas iedzīvotāju komandas”, kas ļauj vieglāk aizstāvēt budžetu un citus pagastam nozīmīgus jautājumus.

Mums ir gandarījums, ka izdevies sasniegt cilvēkus, kas līdz šim nav bijuši partnerības redzeslokā, kā arī ir vairota organizācijas atpazīstamība. Esam ne tikai kā LEADER programmas īstenotājs, bet arī kā tilts starp iedzīvotājiem un pašvaldību, dodot impulsu kopienas aktivizēšanā.

Šāda veida aktivitātes atstāj iespaidu uz pašu organizāciju. Tas ļauj apzināties savu spēku un iespējas daudz dziļāk un plašāk strādāt ar vietējo kopienu, palīdzot tai augt un attīstīties.

Sabiedrības aktivizēšanas aktivitātes partnerība īstenoja, piesaistot Aktīvo iedzīvotāju fonda un Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļus. Iesāktās iniciatīvas “Kopdare” ideja un ar to saistītais simbols ir izveidoti projektā un pēc tā noslēguma integrēti jaunajā organizācijas logo un darbībā, kas pēc projekta vēl mērķtiecīgāk un intensīvāk stiprina vietējās kopienas, piemēram, organizācijas mājaslapā izveidojot jaunu, īpaši kopienām paredzētu sadaļu un iekļaujot šo virzienu jaunā perioda stratēģijā.

Saprotam, ka nozīmīgākām pārmaiņām līdzdalībā nepieciešami vairāki gadi, kamēr sāk veidoties jauni ieradumi un tradīcijas, tomēr šī īstenotā iniciatīva ir kā iesēta sēkla, kas ļāva līdzdalības jēdzienu Jelgavas novadā padarīt saprotamāku, tuvināt iedzīvotājus savam novadam un tā pārvaldei, kā arī iedzīvotājos radīja sajūtu, ka mēs varam un drīkstam daudz ko darīt paši. Kā atzina kādā no līdzdalības spēlēm iedzīvotāji  – “Kas tad, ja ne mēs, kad tad, ja ne tagad!”

Mēs vēlam, lai top spēcīgas kopienas visos Latvijas novados!

Videga Strautniece,
biedrība “Lauku partnerība “Lielupe””
e-pasts: lielupe@partneribalielupe.lv
www: partneribalielupe.lv

Foto: Videga Strautniece