LEADER pievienotā vērtība: ko mēs ar to saprotam?

LEADER kā lauku attīstības instruments Latvijā ir pazīstams un tiek izmantots teju 20 gadus. Savukārt ES šīs pieejas aizsākumi meklējami jau kopš 1991. gada, kad LEADER tika uzsākta kā eksperimentāla iniciatīva, lai uzlabotu lauku attīstības potenciālu, piesaistot vietējās iniciatīvas un zināšanas, un izplatot šīs zināšanas citos lauku apvidos.

Pateicoties veiksmīgiem rezultātiem, sākot ar 2007. gadu, šis instruments (atpazīstams arī kā SVVA jeb sabiedrības virzīta vietējā attīstība) Latvijā tiek izmantots arī zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju attīstībai.

Ir zināmi daudzi veiksmes stāsti par LEADER pieeju un projektiem, kas palīdzējuši izveidot jaunus uzņēmumus, attīstīt jaunus produktus, radīt darbavietas, uzlabot pakalpojumu pieejamību laukos, uzlabojot vidi cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vietējai kopienai nozīmīgu sabiedrisko infrastruktūru, atbalstot kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu, radot jaunas iespējas jauniešiem, uzlabojot dabas resursu pieejamību un to ilgtspējīgu izmantošanu Latvijas lauku teritorijās.

LEADER iesaistītie (projektu īstenotāji, vietējo rīcības grupu – VRG biedri un lēmējinstitūciju pārstāvji) uzsver, ka tā ir unikāla iespēja vietējiem iedzīvotājiem (biedrībām, uzņēmējiem) īstenot savas ieceres un pašiem realizēt vietējās stratēģijās identificētās vajadzības. Tiek arī uzskatīts, ka, pateicoties LEADER pieejai, Eiropas piedāvātās iespējas ir tuvākas iedzīvotājiem.

Tajā pašā laikā LEADER iniciatīvas tiek rūpīgi analizētas (piem., Eiropas Revīzijas palāta, Valsts kontrole), jautājot: ar ko tieši tā ir labāka par citām ES līdzfinansētām iniciatīvām lauku teritorijās un piekrastē? Kas ir LEADER pievienotā vērtība? Piemēram, 2022. gadā Eiropas Revīzijas palāta, vērtējot, vai šī pieeja sniedz ieguvumus, kas pamato papildu izmaksas un riskus, konstatēja, ka dažās jomās ir panākti uzlabojumi, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, kas veikts pirms vairāk nekā 10 gadiem, un LEADER pieeja veicina vietējā līmeņa iesaisti. Tomēr joprojām ir maz pierādījumu tam, ka ieguvumi atsver saistītās izmaksas un riskus.

Eiropas Savienībā LEADER/SVVA pievienotā vērtība tiek definēta kā ieguvumi, kas panākti, atbilstīgi pielietojot šo metodi, salīdzinājumā ar ieguvumiem, kas tiktu rasti, ja šī metode netiktu izmantota. Pievienotā vērtība var izpausties kā uzlabots sociālais kapitāls, uzlabota pārvaldība un labāki stratēģiju īstenošanas rezultāti salīdzinājumā ar darbībām, kas tiek īstenotas, nepielietojot šo metodi. Attēlā, kas shematiski parādā šīs pievienotās vērtības konceptu, redzams, ka tā arī sekmē strukturālas pārmaiņas VRG darbības teritorijā.

Ko ietver LEADER pievienotās vērtības koncepts?

LEADER īstenošanai ir pieejami šādi rīki: 1. Īpaši izveidota īstenošanas sistēma, kas paredz vietēja līmeņa organizāciju (biedrības, uzņēmēji, pašvaldības) apvienošanos partnerībā un pilnvaro to pieņemt lēmumus par sabiedriskā finansējuma investēšanu noteiktu vietējo vajadzību realizēšanā. 2. Vietējās attīstības stratēģija, kurā vietējie iedzīvotāji identificē aktuālākās vietējās vajadzības un nosaka attīstības mērķus, kuri jāsasniedz, lai šīs vajadzības realizētu. Stratēģijas īstenošanā iesaistās vietējā sabiedrība (uzņēmēji, biedrības, pašvaldības). 3. Aktivizēšanas darbības, ko veic VRG, lai LEADER īstenošanas procesā tiktu iesaistītas dažādas iedzīvotāju grupas, lai vietējai sabiedrībai, īpaši tiem, kas līdz šim nav aktīvi iesaistījušies vietējās attīstības procesos, ir atbilstoša informācija, zināšanas un prasmes, kas palīdz jēgpilni iesaistīties un risināt aktuālās vietējās vajadzības. Īstenoto pasākumu pievienotā vērtība veidojas tad, ja minētie rīki tiek izmantoti, iekļaujot šīs metodes septiņus principus, kas ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu: 1. augšupēja pieeja; 2. teritoriāla pieeja; 3. vietējās partnerības (piemēram, VRG); 4. integrēta un daudznozaru stratēģija; 5. inovācija; 6. tīklu veidošana; 7. teritoriālā sadarbība.

LEADER pievienotā vērtība izpaužas uzlabotā pārvaldībā. Pirmkārt, tā ir vietējā pārvaldība jeb sabiedrības spēja organizēties un savest kopā vietējās organizācijas un iedzīvotājus. Tas izpaužas VRG biedru skaitā un to daudzveidībā. Vietējā pārvaldībā ir svarīga līdzdalīga un iekļaujoša lēmumu pieņemšana, tāpēc pievienoto vērtību rada esošās zināšanas un prasmes, kas palīdz pieņemt šādus lēmumus, kā arī veiksmīgi koordinēt citus vietējai attīstībai nozīmīgus procesus.

Par uzlabotu pārvaldību liecina tādas VRG aktivizēšanas darbības, kas motivē un palīdz kvalitatīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus stratēģijas izstrādē un tās īstenošanā, īpaši tos, kuri līdz šim nav piedalījušies dažādu iemeslu dēļ.

Par uzlabotu vietējo pārvaldību liecina aktīva komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem par VRG darbu, īstenotajiem projektiem, atbalsta iespējām un citām iespējām līdzdarboties. Tomēr uzlabota pārvaldība neattiecas tikai uz vietējo līmeni. Pasākumu  īstenošanā ir iesaistīti arī nacionāla līmeņa spēlētāji, piemēram, Zemkopības ministrija (ZM), Lauku atbalsta dienests (LAD), Valsts KLP tīkls, biedrība “Latvijas Lauku forums” (LLF) kā nacionālā VRG platforma. Uzlabota pārvaldība liecina par šo spēlētāju un VRG spēju konstruktīvi sadarboties. Piemēram, cik lielā mērā ZM ievēro VRG ierosinājumus MK noteikumu, kas skar LEADER, izstrādē.

Sociālais kapitāls ir nozīmīgs LEADER pievienotās vērtības elements. Par uzlabotu sociālo kapitālu liecina dažādu tīklu esamība VRG darbības teritorijā un šo tīklu darbības kvalitāte. Pirmkārt, pati VRG ir vietējo organizāciju tīkls. Tās biedru aktīva darbošanās un kopīgu ieceru īstenošana liecina par VRG kā sadarbības tīkla kvalitāti. VRG mudina tīkloties jeb īstenot kopīgas iniciatīvas arī vietējos uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, pašvaldību, lai atrisinātu kādu vietēju aktuālu problēmu. Piemēram, atbalsta sistēmas izveide vietējo ražotāju konkurētspējas uzlabošanai. Tāpat tie var būt sadarbības tīkli, kas tiek radīti starpteritoriālo sadarbības projektu rezultātā. Piemēram, “Sēlijas salas”, kas izveidotas Sēlijas 17 mazajās apdzīvotajās vietās, lai sadarbībā ar vietējo kopienu aktīvistiem radītu tematisku tūrisma piedāvājumu. Šie un daudzi citi tīklošanās piemēri ir rezultāts uzlabotam sociālajam kapitālam VRG darbības teritorijās.

Tikpat nozīmīgs elements kā tīkli ir arī savstarpējā uzticēšanās sadarbības veidošanā. Tā pamanāma tad, ja vietējie iedzīvotāji iesaistās stratēģijas izstrādē, piedaloties diskusijās, paužot aktuālās vajadzības. Par vietējo iedzīvotāju uzticēšanos liecina aktīva to iesaistīšanās īstenotajos pasākumos, sadarbība kopprojektu izstrādē un īstenošanā. Tāpat tas, cik lielā mērā iedzīvotāji tic un uzticas VRG pieņemtajiem lēmumiem par atbalstāmajiem projektiem, liecina par sociālo kapitālu teritorijā.

Nozīmīgu pienesumu vietējā sociālā kapitāla uzlabošanā veido VRG darbs kopīgu vērtību un izpratnes par teritorijas identitāti un vīziju veidošanā. Apskatiet Latvijas VRG mājaslapas, un jūs pamanīsiet, ka katrai teritorijai ir savs unikālais stāsts un redzējums par savu vietu un tās attīstības potenciālu.

Minēto darbību kopums, īstenošanas sistēma, aktivizēšanas pasākumi, līdzdalīga vietējās attīstības stratēģija rada priekšnosacījumus tam, ka projekti, kas īstenoti saskaņā ar SVVA stratēģijām, rada labākus rezultātus. Tie, piemēram, ir ciešāk saistīti ar vietējām vajadzībām, jo VRG uzdevums ir atbalstīt tādus projektus, kas pēc iespējas labāk risina vietējās vajadzības. Šādi projekti nodrošina arī ilgtspējīgākus risinājumus, jo tie balstās uz vietējiem resursiem un zināšanām, piesaista teritorijai jaunus nepieciešamos resursus, rada tādas darbavietas, kas ir būtiskas vietējai ekonomikai, rada pakalpojumus, kas nepieciešami vietējai kopienai un uzlabo teritorijas potenciālu.

Tajā pašā laikā, lai radītu labākus rezultātus, VRG uzdevums ir rīkoties stratēģiski un atbalstīt tādus projektus, lai tiktu atrisinātas pēc iespējas vairākas stratēģijās identificētās vajadzības. Par labākiem rezultātiem liecina projekti, kas piedāvā vietējā mērogā nozīmīgus inovatīvus risinājumus. Būtisks LEADER pievienotās vērtības aspekts ir savstarpēju saikņu veidošana starp īstenotajiem projektiem ar nolūku, lai projektu rezultāti stratēģiski papildina cits citu, piemēram, atbalstot projektus, kas rada teritorijā jaunus produktus, un tajā pašā laikā īstenojot projektus, kas sekmē tirgus noietu šiem un citiem vietējiem produktiem. Visbeidzot, iegūtās prasmes un pieredze, īstenotie projekti un stratēģiskais redzējums uz teritorijas attīstību rada tā saucamo sviras efektu jeb VRG spēju piesaistīt jaunus resursus darbības teritorijai un stratēģijas īstenošanai.

Kopumā tas viss sekmē nozīmīgas pārmaiņas VRG darbības teritorijā. Tās var būt saistītas ar demogrāfiskiem aspektiem, piemēram, iespējas jauniešiem/jaunām ģimenēm dzīvot un darboties lauku teritorijā. Tās var būt pārmaiņas, kas saistītas ar ekonomiskiem aspektiem, piemēram, jaunu tirgu veidošana vai papildus ienākumu radīšana vietējiem iedzīvotājiem. Manuprāt, būtiskas pārmaiņas, ko LEADER paveic lauku teritorijās, ir kopienas noturības/drošumspējas uzlabošana, kas ir svarīga mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Iepriekš minētajos piemēros ir redzams, ka liela daļa darbību, kas rada LEADER pievienoto vērtību, nav vienkārši kvantitatīvi izmērāmas un saskaitāmas. Tās ir kvalitatīvas darbības un tāpēc izaicinājums ir sniegt tiešu un nepārprotamu atbildi uz jautājumu: cik lielu pievienoto vērtību rada LEADER? Atbildes meklēs novērtētāji, vērtējot KLP Stratēģisko plānu (2023–2027). Jau šobrīd, lai iegūtu novērtēšanai nepieciešamos pierādījumus, Agroresursu un ekonomikas institūta speciālisti diskusijās ar iesaistītajām pusēm – VRG, LLF, Valsts KLP tīklu, LAD un ZM – izstrādā vadlīnijas LEADER un tās pievienotās vērtības novērtēšanai Latvijā.

Valdis Kudiņš,
Kopējās lauksaimniecības politikas Eiropas novērtēšanas palīdzības dienesta Novērtēšanas vadītājs
e-pasts: valdis.kudins@eucapnetwork.eu