Pieredze poļu saimniecībās

Mēs jau sen esam pamanījuši, ka bieži mūsu lielveikalos ir iegādājami Polijas āboli, ogas, dārzeņi, piens utt. Kā viņiem izdodas tik veiksmīgi saražot produkciju un piepildīt arī mūsu veikalu plauktus? Maijā lauksaimnieku grupa no Cēsīm devās gūt pieredzi Polijā. Saimniecību apmeklējumu tēma – “Lauksaimnieciskās produkcijas pievienotās vērtības radīšana”. Viesojāmies dažādu nozaru un apjoma saimniecībās.

Saimniecība “GREENVIT” ir Petrušņicku ģimenes uzņēmums. Darbojas kopš 2010. gada. Ar ES fondu atbalstu veiktas ievērojamas investīcijas modernizācijā. Pašlaik trīs atsevišķās ražotnēs strādā vairāk nekā 100 darbinieku. Specializējas dažādu augu audzēšanā un augstas kvalitātes augu ekstraktu, uztura bagātinātāju, pārtikas izejvielu ražošanā. Kā izejvielas ražošanā izmanto aronijas, plūškoku, meža ogas, mežrozītes, balto zīdkoku, melisu, ehināciju un daudz citu augu. Apskatījām ražotni, kur redzējām inovatīvas ražošanas procesa pieejas, un izejvielu (augu) audzēšanas laukus. “GREENVIT” iepērk vietējo augu izejvielas arī no apkārtējiem lauksaimniekiem. Produkciju eksportē uz vairākām pasaules valstīm, piemēram, ASV, Ķīnu, Austrāliju, Indiju u. c.

“Owocowy sad” ir neliela ģimenes saimniecība, kas saviem izaudzētajiem augļiem un dārzeņiem rada pievienoto vērtību, tos pārstrādājot dažādos produkcijas veidos – dabīgās sulās, džemos, fermentētos kāpostos u. c., piedāvājot patērētājiem labākās garšas vietējos produktus.No augļiem audzē ābolus, zemenes, upenes, avenes u. c., no dārzeņiem pārsvarā audzē puravus, sarkanos un baltos kāpostus. Ir izveidots arī savs neliels saimniecības veikaliņš.

Ar Kučinsku saimniecību iepazīstina jaunais saimnieks Rafaels Kučinskis. Ģimenes saimniecība “Kuczyński ferma” ir gaļas liellopu audzēšanas un pārstrādes saimniecība. Uz vietas notiek arī gaļas pārstrāde un realizācija. Saimniecībā paaudžu koptās lauksaimniecības tradīcijas iekļautas tradicionālā gaļas pārstrādes procesā. Pašu audzētais pārtop gardos gaļas produktos. Kučinsku ģimene izmanto dabiskas lauksaimniecības metodes, dzīvniekus ēdina ar pašaudzētu, ražotu barību bez mākslīgām piedevām. Tiek iegūta gaļa ar izcilu garšu un uzturvērtību. Viņu gaļas produkti tiek gatavoti pēc tradicionālajām “Podlasie” receptēm, arī izmantojot kūpināšanai alkšņa malku. Saimniekošanas stratēģija pilnībā atbilst Eiropas koncepcijai "No lauka līdz galdam" – veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, sekmēt vietējo pārtikas ražošanu. Klienti var baudīt augstākās kvalitātes delikateses produktus tieši no lauksaimniekiem. Bijām gaļas pārstrādes uzņēmumā, redzējām gaļas izstrādājumu ražošanas procesu, pēc tam devāmies uz veikalu Lomžā ar daudzveidīgu gaļas produkcijas piedāvājumu, un bija iespējas to degustēt.

Lomžas reģionā dominē piensaimniecība, jo ir piemēroti klimatiskie, augšņu apstākļi. Vietējie apgalvo, ka 60% no visā Polijā izslauktā piena nāk tieši no šī apvidus. Darbojas vairāki piena kooperatīvi, tuvumā atrodas liela piena pārstrādes rūpnīca. Tās produkciju izvadā milzīgas “fūres” un šeit tehnikas kustība salīdzinoši atgādina rosīgu skudru pūzni. “Cezary Banach” ir piena lopkopības saimniecība, šeit strādā mūsdienīgi un efektīvi. Saimniecībā tiek turēti 1600 liellopi, tajā skaitā 800 slaucamas govis; dienas izslaukums sasniedz ap 19 000 litru. Saimniecībā optimizēts ražošanas process, nodrošināta govju labturība, slaukšanas telpa iekārtota 60 govīm. Ir automatizētas barošanas, tīrīšanas, ventilācijas sistēmas. Saimniecībā tiek pielietoti inovatīvi risinājumi, piemēram, barošanas zonu uzturēšanai, izmantota robotika un digitālā ganāmpulka pārvaldība. Saimniecībā izmanto ilgtspējīgās piensaimniecības praksi, sadarbojas ar piena pārstrādes uzņēmumu, tā radot produkcijai pievienoto vērtību.

Saimniecība “Lapinsku bišu drava” atrodas ciema centrā, taču bišu novietnes – dažādās vietās ārpus apdzīvotām vietām. Roberta un Boženas Lapinsku biškopības uzņēmums ar 150 bišu saimēm darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Saimes ganību periodā tiek pārvestas uz dažādām novietnēm, arī Bībžas nacionālo parku un Kalinovu. Šādi tiek nodrošināta kvalitatīva dažādu augu, piemēram, vītolu, pienenes, rapšu, liepu un griķu medus ieguve. Saimnieks Roberts ar biškopību saistīts jau kopš bērnības. Kopā ar sievu viņš ir pievērsies ilgtspējīgai biškopības praksei. Papildus tradicionālajam medum drava specializējas augstas pievienotās vērtības produktu gatavošanā, piemēram, medus ar ārstniecības augiem, ogām, īpaši medū gatavotas piparkūkas, propoliss, medus dzērieni u. c. Medus produkciju realizē Lomžā, Belastokā, Varšavā. Saimniecībā var apskatīt medus un cita veida biškopības produkcijas ieguves aprīkojumu, ražošanas telpas un veikalu, bija iespējams degustēt dažādu veidu medu, ziedputekšņus un to visu arī iegādāties. Apmeklējām bišu dravu, tur saimnieks demonstrēja bišu saimes apskati, mātes sameklēšanu, medus telpas uzlikšanu.

"Ziołowy Zakątek" ( tulkojumā no poļu valodas tas nozīmē "Zāļu stūrītis") ir saimniecība un botāniskais dārzs Koricinu ciemata tuvumā. Tā ir unikāla vieta, kur apvienots agrotūrisms, dabas izglītība un dabīgu produktu ražošana. Garšaugu dārzā savākta liela ārstniecības un aromātisko augu kolekcija – aptuveni 1500 dažādas sugas, tas veidots ārstniecības augu daudzveidības saglabāšanai. Apmeklētāji tiek iepazīstināti ar dažādām garšaugu sugām, dārza vēsturi, bagātīgajām ārstniecības augu pielietojuma tradīcijām reģionā, ar augu izmantošanu tradicionālajā medicīnā un pielietojumu kulinārijā. Saimniecībā pieejams plašs augu sortiments, tostarp dekoratīvie un augļu stādi, sēklas (ziedu, dārzeņu, garšaugu), augsnes substrāti un augu kopšanas līdzekļi. Uzzinājām, kā tiek veikta augu pārstrāde, pievienotās vērtības radīšana (tējas, tinktūras, eļļas, buljoni, kosmētiskas produkcija utt.) un kā tiek veicināta vietējās kopienas labklājība saistībā ar augu pārstrādi. Apmeklējām produkcijas realizācijas vietas – veikalus, kas atradās šajā teritorijā.

Uzņēmums "Dary Natury" ir nozīmīgs ražotājs bioloģisko produktu tirgū. Uzņēmums eksportē savu produkciju, kas liecina par ievērojamiem ražošanas apjomiem. Vērojām prezentāciju par ārstniecisko augu audzēšanu, novākšanu, par pilna cikla augu produkcijas ražošanu, produkcijas pārstrādi, produkcijas dažādošanas ceļiem. Uzzinājām informāciju par reģionālajiem produktiem – dažādām zāļu tējām, tinktūrām, žāvētiem augļiem un pārstrādātiem produktiem, par to ārstnieciskajām īpašībām. "Dary Natury" pārstrādā plašu augu un bioloģisko izejvielu klāstu. Izejvielas galvenokārt tiek iegūtas no Polijas, īpaši no lauku apvidiem, kur tiek savākti savvaļas augi. Eksotiskās augu šķirnes tiek importētas no sertificētām plantācijām visā pasaulē, vienmēr ievērojot principu – nekaitēt apkārtējai videi. Uzņēmuma pārstrādāto produktu klāstā ietilpst:
Dažādas zāļu tējas (piemēram, nātres lapu tēja, vilkābeles augļu tēja, priežu pumpuru tēja, liepu ziedu tēja, kumelīšu tēja). Garšaugi un garšvielas: žāvēti garšaugi un garšvielas (kardamons, kanēlis, zvaigžņu anīss, muskatrieksts, krustnagliņas, baziliks, melnās sēklas, koriandra lapas, kurkuma, paprika, lauru lapas, timiāns, melnie pipari, jūras sāls ar zāļu piedevām). Augu ekstrakti un sīrupi: dažādas sulas (arī skābētu kāpostu sula, bērzu sula), sīrupi un tinktūras. Tiek gatavota arī dabīgā kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi: piemēram, nātres sēklu eļļa. Gatavoti pārtikas produkti: medus, eļļas (sojas eļļa, nātres sēklu eļļa), dārzeņu un augļu sulas, džemi (rožu ziedlapiņu džems), kafijas aizstājēji (cigoriņu saknes kafija, pienenes saknes kafija), mērces, zupu pulveri, salātu mērces, bioloģiskie milti (ozolzīļu milti). Ražo arī dzīvnieku barību un sāls laizīšanas blokus. Piemēram, BIO granulas govīm, kazām un aitām, sāls laizīšanas blokus ar zāļu piedevām. Produkcijas iepakojums galvenokārt tiek izgatavots no stikla un papīra, lai tas vēlāk ir pārstrādājams. "Dary Natury" produkcija tiek realizēta dažādos vietējos tirgos. Uzņēmums ir arī eksportētājs. Tā produkti ir atrodami tiešsaistes veikalos arī Eiropas Savienības valstīs. Polijā uzņēmums ir atvēris arī tējas namus ("Pijalnia Ziół Dary Natury"), kas sadarbojas ar veikaliem.

Mājas eļļas spiestuve “Domowa olejarnia: Ewa & Waldemar Franczuk” ir mazs ģimenes uzņēmums, kas specializējas auksti presētās, nerafinētās un nefiltrētās eļļas ražošanā, saglabājot tās pilnīgu uzturvērtību. Nelielās telpās izvietota ražotne un degustāciju telpa. Saimniecībā rada pievienoto vērtību, piedāvājot svaigu, pēc pasūtījuma gatavotu dažādu eļļu izlasi, piemēram, ripšu, linsēklu, kaņepju, melnās ķimenes, ķirbju eļļas. Saimniecībā aptuveni 8 ha platībā audzē rapsi, mārdadzi un linus, šogad audzēs arī saulespuķes. Pārējo eļļu izejvielas iepērk. Apmeklējumā vērojām eļļu spiešanas procesu, varējām degustēt eļļas, tās iegādāties.

Šepetovas lauksaimniecības konsultāciju un biznesa centrs atrodas nelielā pilsētā. Vieta nedaudz atgādina Rāmavas izstāžu centru, šajā teritorijā ik gadus notiek ar lauksaimniecību saistīti pasākumi un tematiskas izstādes plašam interesentu lokam. Konsultāciju centra speciālisti sniedz ieskatu reģiona poļu lauksaimnieku pārstāvētās nozarēs, ražības rādītājos, realizācijas ceļos. Lauksaimniecības konsultāciju centrs ir galvenā iestāde lauksaimnieku, lauksaimniecības uzņēmumu un lauku kopienas atbalstam, nodrošinot apmācību, konsultācijas un ekspertu zināšanas lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē. Prezentācijā centra speciālists iepazīstina ar lauksaimniecības konsultāciju dienesta lomu lauksaimnieku atbalstīšanā. Galvenās tēmas – ilgtspējīga lauksaimniecība, maza mēroga pārstrādes iespējas, tiesību aktu risinājumi nelieliem pārtikas ražotājiem, lauksaimniecības produktu dažādošanas modeļi. Centram pieder ap 40 ha zemes, bišu dravas, un tas apvieno 200 mazākus vietējos centrus visā Polijā. Notiek sadarbība ar citām valstīm. Centrā vietējiem iedzīvotājiem ir pieejamas nelielas pārstrādes iekārtas neliela apjoma lauksaimniecības produktu pārstrādei. Pieejamas praktiskās apmācības piena, gaļas un augļu pārstrādē.

Pauloniju (Oxytree) audzētavas saimnieks kokus kopš 2019. gada audzē 0,5 ha platībā. Paulonijas, pazīstama arī kā skābekļa koks, ir Spānijas biotehnoloģiju laboratorijā radīts augs, hibrīds. Kopš 2011. gada atzīts par šķirni paulonija (Paulownia tomentosa). Skābekļa koks absorbē oglekļa dioksīdu un rada vairāk nekā 10 reizes vairāk skābekļa kā citas lapu koku sugas. Dzīvības koks kā skābekļa ražotājs var ietekmēt klimatiskos apstākļus, tas nosacīti pieder pie klimata regulatoru grupas. Saimniecības īpašnieks iepazīstināja ar paveikto, stāstīja par audzētavas izveidošanu, koku stādīšanu un kopšanu. Jāatzīmē, ka Latvijā līdz šim parasti paulonijas ziemās apsalst, bet, kas zina, klimatam mainoties, varētu audzēt. Pavasarī koks ir dekoratīvs, zied ar violeti rozīgām ziedu svecēm.

Šķirņu novērtēšanas eksperimentālās stacijas apmeklējums. SDOO Kžiževo darbojas Šķirņu testēšanas pētniecības centra (COBORU) pakļautībā un koncentrējas uz dažādu kultūraugu šķirņu ražības, pielāgošanās spējas novērtēšanu. Te specializējas graudaugu, kukurūzas, eļļas rapša un pupu audzēšanā, pārbaudot to ražu, izturību pret slimībām un piemērotību vietējiem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem.

SDOO Kžiževo nodarbina daudzpusīgu un kvalificētu speciālistu komandu, kas ir būtiski veiksmīgai pētniecības darbu norisei. Stacijā strādā dažādi speciālisti:
Agronomi plāno un pārrauga lauka izmēģinājumus, analizē augu augšanas datus un novērtē šķirņu veiktspēju. Augu selekcionāri un ģenētiķi iesaistīti jaunizveidoto šķirņu novērtēšanā un to ģenētiskās stabilitātes pētījumos. Fitopatologi pēta augu slimības un kaitēkļus, kā arī novērtē šķirņu izturību pret tiem. Zinātniskie asistenti un lauka tehniķi veic praktiskos lauka darbus, datu vākšanu un palīdz zinātniekiem pētījumu veikšanā. Laboratorijas speciālisti nodrošina atbalstu, veicot augsnes analīzes, augu audu testus vai citas specifiskas pārbaudes. Kžiževo stacija, tāpat kā citas COBORU eksperimentālās stacijas, ir vērsta uz lauksaimniecības augu šķirņu novērtēšanu un izpēti. Galvenais uzdevums ir apkopot datus par jauno šķirņu atbilstību Polijas agroklimatiskajiem apstākļiem, lai tās varētu iekļaut valsts šķirņu reģistrā un ieteikt audzēšanai. Pētījumi aptver plašu augu klāstu, tostarp: Graudaugi: kvieši, rudzi, mieži, auzas, tritikāle. Tiek pētīta raža, slimību izturība, graudu kvalitāte. Eļļas augi: rapši (ziemas un vasaras), saulespuķes. Novērtē ražu, eļļas saturu un agronomiskās īpašības. Pākšaugi: zirņi, pupas, lupīnas. Pēta ražu, olbaltumvielu saturu un izturību pret slimībām. Kartupeļi: tiek veikti izmēģinājumi ar jaunām kartupeļu šķirnēm, novērtējot to ražu, kvalitāti, izturību pret slimībām un glabāšanās spēju. Cukurbietes: jaunu šķirņu izmēģinājumi, koncentrējoties uz cukura saturu un ražu.

Kopumā SDOO Kžiževo ir svarīga institūcija, kas veicina Polijas lauksaimniecības attīstību, nodrošinot zinātniski pamatotu informāciju par augu šķirnēm un palīdzot lauksaimniekiem pieņemt labākus lēmumus par audzēšanu. Klausījāmies stāstījumu par procesiem, kā tiek atlasītas jaunas šķirnes pēc agronomiskām īpašībām, ekonomiskās dzīvotspējas un pievienotās vērtības radīšanai. Uzzinājām par augu selekcijas metodēm, inovatīvām kultūraugu apsaimniekošanas metodēm klimata pārmaiņu laikā. Apskatījām ierīkotos laukus, kur varēja vērot un salīdzināt dažādu šķirņu graudaugus, kukurūzu, rapsi un pupas.

Saimniecībās gūtās atziņas, secinājumi un pārņemamā pieredze:

1. Polijā lauksaimniecības nozarē strādā radoši, darbīgi ļaudis, un vietējai produkcijai ir labs noiets un vietējais pieprasījums.
2. Attīstās dažādas lauksaimniecības nozares, īpaši šajā, Lomžas, reģionā bija vērojama piensaimniecības attīstība. Tā panākta, atbilstoši izvērtējot reģiona priekšrocības saistībā ar klimata, vides, augsnes apstākļiem; arī valstij sniedzot neatmaksājamus atbalstus piensaimniekiem. Aktīvi lauksaimnieki iesaistās kooperatīvos.
3. Visās saimniecībās, ko apmeklējām, tika ievērotas gan dzīvnieku labturības prasības, gan ilgtspējīga saimniekošana, kas draudzīga apkārtējai videi, un daudz tiek domāts par produkcijas pievienotās vērtības radīšanu.
4. Secinājām, ka Polijā ir daudz pavisam nelielu pārtikas pārstrādes produkcijas ražotāju, kas izmanto savas privātās telpas mājražošanai un arī ir ierīkojuši nelielas pārstrādes telpas saimniecībā.
5. Polijā ir nedaudz siltāks klimats kā Latvijā, augkopības, dārzkopības kultūras tāpat ietekmē klimata apstākļi, augļu dārzi jāsargā no pavasara salnām, tāpat kā Latvijā. Sarunās dalījāmies ar pieredzi, kā to dara Polijā un Latvijā.
6. Ikvienā lauksaimnieku grupas ilgākā kopējā pasākumā ieguvums ir dalībnieku savstarpējie kontakti, pieredzes apmaiņa un sadarbības iespēju atrašana.

Materiālu sagatavoja:

Dace KALNIŅA
LLKC Cēsu biroja vadītāja
Tālrunis: +371 28381477
E-pasts: dace.kalnina@llkc.lv