Tirdziņi lauku reģionos ir nepieciešami

Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku mēģina kaut ko izaudzēt savā dārzā vai arī pašu spēkiem pagatavot sieru, alu un citus pārtikas produktus pēc savas īpašās receptes.

Ļoti bieži tiek apsvērta arī iespēja, kā saviem produktiem radīt lielāku pievienoto vērtību, tā vietā, lai pārdotu pienu, saimniece labprātāk pagatavo mājas biezpienu, bet kāds cits, piemēram, sāk ražot koka rotaļlietas bērniem. Tad saražotajam nepieciešams ar noieta tirgus.

Tieši tāpat ļoti populāri kļūst iepirkties tirdziņos, kur iespējams iegādāties daudz un dažādu mājās ražotu un radītu lietu. Tādēļ LLKC speciālisti aptaujāja novadu lauku konsultantus un vietējos iedzīvotājus, vaicājot, vai tirdziņi, kas pilsētās ir ļoti iecienīti, nepieciešami arī lauku reģionos.

Visi aptaujātie iedzīvotāji – 100% – bija vienisprātis, „jā”, tirdziņi ir vajadzīgi. Tur, kur tirdziņi notiek, apmēram 79% iedzīvotāju ir apmierināti ar to organizēšanu. Cilvēki visbiežāk iegādājas svaigus un veselīgus dārzeņus, augļus, piena, gaļas, zivju produktus, bioloģiski audzētus pārtikas produktus, stādus, dažādus amatniecības izstrādājumus, apģērbu un visu to, kas pašreizējā brīdī nav pašu dārziņā, un to, ko nevar iegādāties veikalā. Aptaujātie atbildējuši, ka visvairāk – 70% –  tirdziņos iegādājas pārtikas produktus. Aptauja liecina, ka 76% novadu tirdziņi tiek rīkoti salīdzinoši bieži.

Ņemot vērā lielo aktivitāti un interesi, vietējie iedzīvotāji vēlas, lai tirdziņi tiktu rīkoti biežāk, 57% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka vēlas, lai tie notiktu reizi nedēļā, bet 43% iedzīvotāju uzskata, ka tirdziņus vajadzētu rīkot reizi mēnesī. Iedzīvotāju viedoklis ir atšķirīgs jautājumā par to, vai cenas tirdziņos ir adekvātas. Puse iedzīvotāji uzskata, ka cenas ir pieņemamas, bet otra puse domā, ka cenas ir mazliet par augstu. Ja tirdziņus atbalstītu arvien vairāk pircēju, arī noiets būtu lielāks, līdz ar to –  cenas zemākas.

Neskatoties uz to, ka aktivitāte tirdziņos ir salīdzinoši liela, LLKC lauku attīstības konsultanti uzskata, ka iedzīvotāji varētu būt vēl aktīvāki un vairāk piedalīties  šajos tirdziņos. Par to liecina fakts, ka tikai 24% konsultantu domā, ka iedzīvotāju aktivitāte ir pietiekama. Tāpēc iesakām iedrošināt, ieinteresēt pārdevējus tirgoties regulāri, pieaicināt tirgotājus arī no citiem novadiem un pilsētām, vairāk reklamēt iespējas piedalīties tirdziņos.

No visiem aptaujātajiem lauku konsultantiem 87%  deva apstiprinošu atbildi, ka novadu ciematos ir nepieciešami tirdziņi. Pēc konsultantu domām, iedzīvotāji visvairāk vēlas iegādāties dārzeņus, augļus, piena produktus, zivju izstrādājumus, kūpinājumus, miltu izstrādājumus, maizi, medu, puķes, stādus, ogas, amatniecības darinājumus u.t.t. Izvēle atkarīga no sezonas.

Ražotāji visvairāk piedāvā pārtikas produktus – apmēram 61%, amatniecības izstrādājumus ražo 28%, un 11% nodarbojas ar tekstilizstrādājumu ražošanu.

Pēc konsultantu domām, lai uzlabotu tirdziņus novados, ir nepieciešama plašāka reklāmas kampaņa. Aptuveni 39% klientu saņem informāciju par tirdziņu norises vietu no sludinājumiem avīzēs, 30% –  no plakātiem uz ielas, 17% –  no cita informācijas avota, piemēram, no radio, vietējiem iedzīvotajiem u.t.t., 13% –  no sludinājumiem internetā, kā arī daži iedzīvotāji apgalvoja, ka vispār nav pamanījuši šādu informāciju. Tādējādi jāsecina, ka nepieciešams laikus nodrošināt potenciālos pircējus ar informāciju par tirdziņu norises laiku un vietu, kā arī tirgotājiem un viņu piedāvāto produkciju. Iedzīvotāji jāaicina kļūt aktīvākiem un piedalīties tirdziņos, vairāk varētu sadarboties arī mājražotāji, kas paplašinātu piedāvājuma daudzveidību. Aicinām tirdziņus organizēt ciematos, ne tikai novada centros, bet arī pagastu ciematos, kā arī darīt to regulāri, lai cilvēki pierastu pie šīs tirdzniecības formas un varētu plānot gan produkcijas piegādi, gan pirkumus.

Vajadzētu labāk sakopt tirdzniecības vietas, padomāt par noformējumu, ierīkot telpas, lai arī ziemās varētu tirgoties. Tirdziņi jāorganizē tā, lai būtu ērti gan pircējiem, gan pašiem tirgotājiem. Nepieciešams vairāk organizēt mārketinga pasākumus, lai piesaistītu vairāk pircēju. Varētu mēģināt apvienot mājražotājus un amatniekus, lai veidotu kopīgu tirdziņu vai tirgus dienas dažādos reģionos un paplašinātu produkcijas daudzveidību. Katrā novadā vajadzētu būt atbildīgajai personai, kas apsaimnieko, uztur kārtībā, labiekārto, seko līdzi kartībai tirgū un, pats galvenais, organizē tirdziņus.

Ieva Meistere,

LLKC Lauku attīstības nodaļas ekonomikas konsultante