Dažādība ir mūsu bagātība

Smiltsērkšķi, cidonijas, rabarberi, zemenes un ne tikai – tāda bija LLKC Cēsu konsultāciju biroja saimniecību apmeklējumu programmā 30. jūnijā. Latvieši, tāpat kā senos laikos,  darbojoties savās sētās, vienmēr ir pametuši skatu sānis – kā  tad  klājas kaimiņam. Un kur viens saimnieks čakls, tur citi turas  līdzi. Vasaras dienā  lietus gāzes mijās ar saules svelmi, taču  tas netraucēja  iepazīt dažādas saimniecības Smiltenes un Raunas novadā.

Smiltsēŗkšķu dārzos

SIA “Amber farm” saimnieki – Niku ģimene – uz laukiem  pārnāca no Rīgas. Saimnieks atzīst, ka sākumā lēmums dzīvot laukos  vairāk bija patriotisms – kopt senču zemi. Kopš 2014. gada “Liepūdrupos” ir iestādīti 15 ha smiltsērkšķu krūmu. Pielietojumam izvēlētas trīs šķirnes ar dažādu ienākšanās laiku:   pirmā – sulai (ogas lielas un sulīgas), otrā – eļļas ieguvei (bagātas ar eļļu), trešā – desertam. Parasti smiltsērkšķos ir 8% cukura, deserta ogās – padsmit procentu. Stādi tiek iegādāti Tukuma pusē pie smiltsērkšķu selekcionāra. Stādījumi ierīkoti, uz 8 sievišķajiem augiem liekot 1 vīrišķo augu. Saimnieko integrēti. Saimnieki nepārtraukti papildina zināšanas, daudz mācās  darot. Smiltsērkšķu dārzā pavasaris atnāk divas nedēļas vēlāk kā Smiltenē, taču šķirņu izvēli tas nav ietekmējis. Svarīga ir laistīšana. Kopjot krūmus, atvases tiek nopļautas, lai nenovājina pašu krūmu. Sausajā periodā apdobes neravē, atstāj zāli, lai neizkalst, taču rindstarpas pļauj regulāri, cik iespējams.

Vasarās strādā sezonas strādnieki. Viņu piesaistei palīdz saimniecības veiksmīgā atrašanās vieta tuvu lielajiem ceļiem. Atlīdzība – jo vairāk dienā salasa ogas, jo atlīdzība lielāka. Čaklākie  lasītāji  var salasīt līdz 25 kg dienā. Par iespēju  smiltsērkšķu lasīšanai parasti informē feisbukā. Sešgadīgo augu laukos vidēji raža ir ap 4 tonnām no hektāra. Rūpīgi  laistot un mēslojot, var iegūt arī 7–8 tonnas ogu.

Paši nodarbojas ar pārstrādi. Ogas gatavo pēc savām receptēm:  ir saldētas ogas, sīrupi, sulas, smiltsērkšķu eļļa, sukādes, marmelādes, saldējums. Pārstrādes zināšanas iegūtas un tiek papildinātas pie  Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologiem. Tā tapušas arī savas receptūras.  Realizācija uz vietas, dažādos tirdziņos, “Rimi Klēts” tīklā u. c.  Ogu uzglabāšanai ir sadarbība ar  uzņēmumu, kuru zinām pēc zīmola “Very berry”.  Saimniecība pieņem arī apmeklētāju  grupas, piedāvājot noteiktas programmas.

“Kalnagrīvu” stādi un putni

Palsmanes pagastā ikviens  zina Sarmīti Mašinu. Piemājas saimniecība attīstījusies palēnām un veiksmīgi; daudz darot, arī izmantojot dažādu projektu atbalstu, tostarp īstenoti četri  LEADER projekti. Saimniecībā ir ap 18 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, vairākus  hektārus aizņem ābeļu, cidoniju, rabarberu un citi stādījumi. Tiek audzēti arī graudi. Pavasarī  siltumnīcās audzē visdažādākos stādus. “Šogad,” saka Sarmīte, “interese par stādiem bija kā nekad, viss tika izpirkts. Cilvēki atkal sākuši  vairāk  kopt savus laukus un dārzus.” Viņas sētā mīt ap 15 dažādu vistu  šķirņu, ko gan diemžēl pa laikam paretina kāds  “meža viesis”. Dējējvistas ganās aplokos, barību nodrošina pašu izaudzētais. Savvaļas dzīvniekiem simpatizē Sarmītes sēta. Reiz siltumnīcā iekārtojusies ežu māte ar ezēniem.

“Kalnagrīvās” novākto ražu paši pārstrādā, uzglabā saldētavās.  Šeit top sulas, sīrupi, sukādes un citi produkti. Realizācija notiek  dažādos tirdziņos, gan arī cilvēki brauc uz mājām.

Sarmītes Mašinas darba spars ir apbrīnojams, viņa strādā arī apdrošināšanas sabiedrībā, un ir cerība, ka kāds no dēliem šeit turpinās savu saimniekošanu.

Brantu muižas atdzimšana sākusies

Brantu pagastā senajās muižās ēkās skola darbojās līdz 2009. gadam. Vietējiem ļaudīm  tā ir ļoti svarīga ēka; tik daudzi šeit spēruši pirmos soļus zinību kalnā. Taču bērnu skaits laukos ir tāds, kāds ir. Ilgāku laiku  ēka stāvēja tukša,  novada domes vadība lūkoja atrast iespējami labāko risinājumu, tas būtu – atrast ēkām īstu  saimnieku. Taču plašai saimniecībai tas nav vienkārši.

Tā pirms pāris gadiem Pirts skolas vadītājs Nauris Zutis un plašai sabiedrībai zināmā Donu Ilze (Ilze Briede) iegādājās seno ēku. Mājas, kas nav apdzīvotas, lēni iet bojā, taču šoreiz Brantu muižai paveicies.

Ilze un Nauris uzskata, ka galvenais ir cilvēks, kas dod katrai vietai īpašu  dzīvību, rada vērtību un vietas dvēseli.  Mazpamazītēm ēka tiek atkal iedzīvināta, netraucoties visu  uzlabot ar “smalku eiroremontu”.  Patlaban jau darbojas lielā svinību zāle, kafijas istaba un lepnu stāju atgūst  muižas virtuve. Ilze lolo ideju par  prasmju skolu saimniecēm, tādu, kā sen bija izslavētajā  Kaucmindē. Pavisam drīz taps atvērta ražotne, kur  saimniece gatavos dažādus maisījumus maizes cepšanai mājās, lai ikvienam ir iespēja arī pie sevis izsmaržot pašu ceptas  maizītes smaržu.

Ceļš uz atjaunotni Brantu muižā  ir drosmīgs, ilgs un sarežģīts, taču jau šobrīd  jūtams, ka  senajās sienās sākusi ritēt jauna dzīve.

Zemeņu sēta Raunā

Raunas pagasta “Mežnorās” čakli strādā  Urbastu ģimene –  Aivars ar sievu Āriju, meita Līga. Audzē dažādas ogas, zemenes, vasaras un rudens avenes. Pašlaik zemeņu “topa” laiks. Saimnieki ceļas agri, ap 4 no rīta, salasa ogas, lai pie  pircējiem tās nokļūtu pavisam svaigas. Zemenes aug vairākās lielās siltumnīcās  un uz lauka. Saldētos zemeņu stādus iegādājas no Nīderlandes. Šķirnes, ko audzē – Polka, Sonāte, Daroyal u. c. Siltumnīcās iegūst divas ražas. Zemeņu ogas var iegādāties no maija  līdz oktobrim. Ik pa brīdim sētā iegriežas zemeņu pircēji.

Daļu ogu uzglabāšanai sasaldē, vēlāk gatavo mājas ogu vīnus. Zemenes, avenes, jāņogas, upenes utt. Katram vīnam ir savs pircējs. Aivars ar savu produkciju piedalās lielos un mazos tirdziņos. Arī  “Novada Garšas” pasākumu un novadu svētku  dalībnieki viņu ir sastapuši, ogas ēduši, vīnu degustējuši.

Veiksmi un izdošanos  visiem  saimniekiem vēl brauciena dalībnieki.

Grupas  dalībnieku  atziņas:

-         Tik dažādas saimniecības un tik aizrautīgi saimnieki. Arī pašam gribas strādāt labāk.

-         Cik daudz papildu informācijas, bagātas pieredzes, jaunas zināšanas iegūts īsā brīdī.

-         Patiešām stimuls īstenot arī savas idejas.

-         Iegūti ļoti vērtīgi kontakti, bija brīnišķīga  braucēju komanda, saliedējās paši un lietus arī palīdzēja.

-         Notikums ar ievērojamu pievienoto vērtību. Apbrīnojama kompetence.

-         Redzētais, piedzīvotais iedvesmo un spārno darīt savā saimniecībā.

-         Ikviens  braucienā jūtās pieņemts un novērtēts. Ir vērts piedalīties šajos pasākumos.

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs