Dažādība ir mūsu bagātība
Smiltsērkšķi, cidonijas, rabarberi, zemenes un ne tikai – tāda bija LLKC Cēsu konsultāciju biroja saimniecību apmeklējumu programmā 30. jūnijā. Latvieši, tāpat kā senos laikos, darbojoties savās sētās, vienmēr ir pametuši skatu sānis – kā tad klājas kaimiņam. Un kur viens saimnieks čakls, tur citi turas līdzi. Vasaras dienā lietus gāzes mijās ar saules svelmi, taču tas netraucēja iepazīt dažādas saimniecības Smiltenes un Raunas novadā.
Smiltsēŗkšķu dārzos
SIA “Amber farm” saimnieki – Niku ģimene – uz laukiem pārnāca no Rīgas. Saimnieks atzīst, ka sākumā lēmums dzīvot laukos vairāk bija patriotisms – kopt senču zemi. Kopš 2014. gada “Liepūdrupos” ir iestādīti 15 ha smiltsērkšķu krūmu. Pielietojumam izvēlētas trīs šķirnes ar dažādu ienākšanās laiku: pirmā – sulai (ogas lielas un sulīgas), otrā – eļļas ieguvei (bagātas ar eļļu), trešā – desertam. Parasti smiltsērkšķos ir 8% cukura, deserta ogās – padsmit procentu. Stādi tiek iegādāti Tukuma pusē pie smiltsērkšķu selekcionāra. Stādījumi ierīkoti, uz 8 sievišķajiem augiem liekot 1 vīrišķo augu. Saimnieko integrēti. Saimnieki nepārtraukti papildina zināšanas, daudz mācās darot. Smiltsērkšķu dārzā pavasaris atnāk divas nedēļas vēlāk kā Smiltenē, taču šķirņu izvēli tas nav ietekmējis. Svarīga ir laistīšana. Kopjot krūmus, atvases tiek nopļautas, lai nenovājina pašu krūmu. Sausajā periodā apdobes neravē, atstāj zāli, lai neizkalst, taču rindstarpas pļauj regulāri, cik iespējams.
Vasarās strādā sezonas strādnieki. Viņu piesaistei palīdz saimniecības veiksmīgā atrašanās vieta tuvu lielajiem ceļiem. Atlīdzība – jo vairāk dienā salasa ogas, jo atlīdzība lielāka. Čaklākie lasītāji var salasīt līdz 25 kg dienā. Par iespēju smiltsērkšķu lasīšanai parasti informē feisbukā. Sešgadīgo augu laukos vidēji raža ir ap 4 tonnām no hektāra. Rūpīgi laistot un mēslojot, var iegūt arī 7–8 tonnas ogu.
Paši nodarbojas ar pārstrādi. Ogas gatavo pēc savām receptēm: ir saldētas ogas, sīrupi, sulas, smiltsērkšķu eļļa, sukādes, marmelādes, saldējums. Pārstrādes zināšanas iegūtas un tiek papildinātas pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologiem. Tā tapušas arī savas receptūras. Realizācija uz vietas, dažādos tirdziņos, “Rimi Klēts” tīklā u. c. Ogu uzglabāšanai ir sadarbība ar uzņēmumu, kuru zinām pēc zīmola “Very berry”. Saimniecība pieņem arī apmeklētāju grupas, piedāvājot noteiktas programmas.
“Kalnagrīvu” stādi un putni
Palsmanes pagastā ikviens zina Sarmīti Mašinu. Piemājas saimniecība attīstījusies palēnām un veiksmīgi; daudz darot, arī izmantojot dažādu projektu atbalstu, tostarp īstenoti četri LEADER projekti. Saimniecībā ir ap 18 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, vairākus hektārus aizņem ābeļu, cidoniju, rabarberu un citi stādījumi. Tiek audzēti arī graudi. Pavasarī siltumnīcās audzē visdažādākos stādus. “Šogad,” saka Sarmīte, “interese par stādiem bija kā nekad, viss tika izpirkts. Cilvēki atkal sākuši vairāk kopt savus laukus un dārzus.” Viņas sētā mīt ap 15 dažādu vistu šķirņu, ko gan diemžēl pa laikam paretina kāds “meža viesis”. Dējējvistas ganās aplokos, barību nodrošina pašu izaudzētais. Savvaļas dzīvniekiem simpatizē Sarmītes sēta. Reiz siltumnīcā iekārtojusies ežu māte ar ezēniem.
“Kalnagrīvās” novākto ražu paši pārstrādā, uzglabā saldētavās. Šeit top sulas, sīrupi, sukādes un citi produkti. Realizācija notiek dažādos tirdziņos, gan arī cilvēki brauc uz mājām.
Sarmītes Mašinas darba spars ir apbrīnojams, viņa strādā arī apdrošināšanas sabiedrībā, un ir cerība, ka kāds no dēliem šeit turpinās savu saimniekošanu.
Brantu muižas atdzimšana sākusies
Brantu pagastā senajās muižās ēkās skola darbojās līdz 2009. gadam. Vietējiem ļaudīm tā ir ļoti svarīga ēka; tik daudzi šeit spēruši pirmos soļus zinību kalnā. Taču bērnu skaits laukos ir tāds, kāds ir. Ilgāku laiku ēka stāvēja tukša, novada domes vadība lūkoja atrast iespējami labāko risinājumu, tas būtu – atrast ēkām īstu saimnieku. Taču plašai saimniecībai tas nav vienkārši.
Tā pirms pāris gadiem Pirts skolas vadītājs Nauris Zutis un plašai sabiedrībai zināmā Donu Ilze (Ilze Briede) iegādājās seno ēku. Mājas, kas nav apdzīvotas, lēni iet bojā, taču šoreiz Brantu muižai paveicies.
Ilze un Nauris uzskata, ka galvenais ir cilvēks, kas dod katrai vietai īpašu dzīvību, rada vērtību un vietas dvēseli. Mazpamazītēm ēka tiek atkal iedzīvināta, netraucoties visu uzlabot ar “smalku eiroremontu”. Patlaban jau darbojas lielā svinību zāle, kafijas istaba un lepnu stāju atgūst muižas virtuve. Ilze lolo ideju par prasmju skolu saimniecēm, tādu, kā sen bija izslavētajā Kaucmindē. Pavisam drīz taps atvērta ražotne, kur saimniece gatavos dažādus maisījumus maizes cepšanai mājās, lai ikvienam ir iespēja arī pie sevis izsmaržot pašu ceptas maizītes smaržu.
Ceļš uz atjaunotni Brantu muižā ir drosmīgs, ilgs un sarežģīts, taču jau šobrīd jūtams, ka senajās sienās sākusi ritēt jauna dzīve.
Zemeņu sēta Raunā
Raunas pagasta “Mežnorās” čakli strādā Urbastu ģimene – Aivars ar sievu Āriju, meita Līga. Audzē dažādas ogas, zemenes, vasaras un rudens avenes. Pašlaik zemeņu “topa” laiks. Saimnieki ceļas agri, ap 4 no rīta, salasa ogas, lai pie pircējiem tās nokļūtu pavisam svaigas. Zemenes aug vairākās lielās siltumnīcās un uz lauka. Saldētos zemeņu stādus iegādājas no Nīderlandes. Šķirnes, ko audzē – Polka, Sonāte, Daroyal u. c. Siltumnīcās iegūst divas ražas. Zemeņu ogas var iegādāties no maija līdz oktobrim. Ik pa brīdim sētā iegriežas zemeņu pircēji.
Daļu ogu uzglabāšanai sasaldē, vēlāk gatavo mājas ogu vīnus. Zemenes, avenes, jāņogas, upenes utt. Katram vīnam ir savs pircējs. Aivars ar savu produkciju piedalās lielos un mazos tirdziņos. Arī “Novada Garšas” pasākumu un novadu svētku dalībnieki viņu ir sastapuši, ogas ēduši, vīnu degustējuši.
Veiksmi un izdošanos visiem saimniekiem vēl brauciena dalībnieki.
Grupas dalībnieku atziņas:
- Tik dažādas saimniecības un tik aizrautīgi saimnieki. Arī pašam gribas strādāt labāk.
- Cik daudz papildu informācijas, bagātas pieredzes, jaunas zināšanas iegūts īsā brīdī.
- Patiešām stimuls īstenot arī savas idejas.
- Iegūti ļoti vērtīgi kontakti, bija brīnišķīga braucēju komanda, saliedējās paši un lietus arī palīdzēja.
- Notikums ar ievērojamu pievienoto vērtību. Apbrīnojama kompetence.
- Redzētais, piedzīvotais iedvesmo un spārno darīt savā saimniecībā.
- Ikviens braucienā jūtās pieņemts un novērtēts. Ir vērts piedalīties šajos pasākumos.
Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs
Pievienot komentāru