„Lejas Zosēnos” saimnieko ar zemnieka gudrību

Prasmīgi un tālredzīgi saimniekojot, Jānis Jēgers savu zemnieku saimniecību „Lejas Zosēni” sešpadsmit gadu laikā izveidojis par lielāko un jaudīgāko Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Pirmos soļus savas zemnieku saimniecības izveidošanā Jānis spēris pieticīgi. Nelielajā kūtī mitušas trīs no mammas Ilgas mantotās govis, laukus apstrādājis ar Baltkrievijā ražotu traktoru – cienījama vecuma kāpurnieku, bet graudus iesējis tikai pāris hektāros. Abi ar sievu strādājuši gan piemājas saimniecībā, gan algotu darbu, līdz Jānis ar brāli nolēma nopietni pievērsties uzņēmējdarbībai: “Spriedām: ja mums ir galva uz pleciem, rokas un kājas aug īstajā vietā, kāpēc lai turpinātu pelnīt naudu citiem, ja varam strādāt savā labā?”

Jānis izveidoja zemnieku saimniecību „Lejas Zosēni”, bet brālis pievērsās mežizstrādei.

Pragmatisku apsvērumu dēļ Jānis izvēlējies divas lauksaimniecības pamatnozares – piena lopkopību un graudkopību. Tāpēc, lai gados, kad nav labības ražas, nepaliktu galīgos tukšiniekos, lai būtu regulāri ienākumi, jo piensaimniekiem naudu par nodoto pienu maksājot divas reizes mēnesī, un – galu galā – lai augu gadu pašiem būtu ko darīt.

Pakāpeniski arī paplašinājies: iegādājies kādreizējo paju sabiedrības „Virāne” veco graudu kalti un sapratis, tā ir tik jaudīga, ka varētu apsaimniekot vēl vairāk lauku, nekā tobrīd piederēja. Jānis stāsta: “Nopirkām papildus hektārus, bet pēc trim gadiem pārliecinājāmies, ka vairs nepagūstam ar vienu traktoru visu platību apstrādāt, tāpēc vajag iegādāties nākamo. Ar to jau nekas nebeidzās, jo nu ir divi traktori īpašumā esošajai zemei bija par daudz. Iekļuvām īstā vāvares ritenī.”

Tagad saimnieks var lepoties ar iespaidīgu lauksaimniecības tehnikas parku, kurā ir pieci traktori, vairāki kombaini, tostarp Vācijā ražotais „John Deer”, ir frontālā pļaujmašīna, ir grābeklis, arkls, sējmašīna, miglotājs un citi lauku apstrādei un lopbarības sagatavošanai nepieciešamie agregāti. Jānis atklāj, ka nopelnīto pirmām kārtām iegulda zemes un tehnikas iegādē.

Jānis apsaimnieko 740 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Būtībā tā ir lielākā Virānes lauku daļa. Katru rudeni tiek sēti ziemas kvieši, bet pavasarī – vasaras mieži un vasaras rapsis. Rapsis un kvieši paredzēti pārdošanai, bet mieži – lopbarībai. Saimniecībā tiek regulāri pārsēti zālāji, ir galega, āboliņš maisījumos, tā nodrošinot kvalitatīvu un vērtīgu lopbarības bāzi.

Lielākais īstenotais projekts saimniecībā ir 2013. gadā uzceltā liellopu novietne 95 slaucamām govīm.  Kompleksā ir atvieglota kūtsmēslu savākšana – tie caur redeļu grīdas klājumu nonāk ietilpīgos padziļinājumos, kur tos uzrauga robots. No lagūnas tipa kūtsmēslu krātuves šķidrmēsli tiek izsūknēti un izsmidzināti uz laukiem. Ganāmpulka pārraudzība ir uzticēta Jāņa dzīvesbiedrenei Agnesei. Ar īpašu rūpību tiek koptas ataudzējamās telītes, lai ganāmpulks varētu pieņemties skaitā un spēkā. Saimniecībā tiek pāriets uz Holšteinas melnraibajām govīm, vidējais izslaukums ir 7200 litru gadā no govs. Izslaukumu nodot akciju sabiedrībai „Cesvaines piens”, ar kuru esot izveidojusies veiksmīga sadarbība. Starp citu, cesvainieši bijuši tie, kas Jāni, novērtējot viņa prasmīgo saimniekošanu, izvirzīja jauno lauksaimnieku konkursam „Senču aicinājums”, kur 2010. gadā tika saņemta Hipolīzinga balva par prasmīgu un tālredzīgu saimniekošanu.

Saimniecībā bez ģimenes locekļiem vēl ir nodarbināti trīspadsmit algoti darbinieki.

Jānis atzīst,ka viņam patīk dzīvot un strādāt laukos. Viņa ģimenē aug trīs bērni, un vecākai dēls Mārtiņš ir liels palīgs lauku darbos.

Venta Vanaga,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante