Ezeru un dīķu apsaimniekošanas pieredze Kuldīgas un Engures novados

LLKC Kuldīgas nodaļas organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā „Ezeru un dīķu apsaimniekošanas pieredze, zivju audzēšana un produkcijas realizācijas iespējas” 22. septembrī piedalījās 15 dalībnieki,  dodoties lūkot, kā klājas zivkopjiem Kuldīgas un Engures novados.

Brauciena mērķis bija iepazīstināt interesentus ar praktisko darbību dīķu un ezeru apsaimniekošanā, sākot no audzēšanas, makšķerēšanas, zivju realizācijas līdz atpūtai pie ūdeņiem.

Pelču zivjaudzētavā mūs  sagaidīja vecākā zivkope  Olga Revina. Zivju audzētava „Pelči” savu darbību uzsākusi 1940. gadā, tās uzdevums ir zivju krājumu atražošana, zivju mazuļu audzēšana un ielaišana dabiskās ūdens tilpnēs, lai nodrošinātu ilgstošus zivju krājumus. Audzētavā apskatījām zivju izaudzēšanu no ikra noslēgtos noslēgtos baseinos.  Daudz jaunu uzzinājām par mazuļu audzēšanu, barošanu un slimību apkarošanu. Zivju audzētavā tiek audzēti taimiņu, lašu un foreļu mazuļi.

Nākamais apskates objekts ir Rideļu dzirnavas  Engures pagastā, kur mūs sagaida saimnieks Oskars Kambala. Rideļu dzirnavas var lepoties ar vairāk nekā 250 gadu senu vēsturi, jau pagājušā gadsimta sākumā tās savā īpašumā ieguva Kambalu dzimta. Šeit strādā darbīgi ļaudis, kuri nodarbojas ar dažādiem darbības veidiem. Rideļu dzirnavezers aizņem 37 ha lielu platību un atrodas mežu ieskautā ielokā. Ezerā dzīvo dažādas sugas – līdakas, asari, raudas, līņi, karūsas, karpas un citas. Viena no daudzām saimnieka nodarbēm ir ezera apsaimniekošana. Oskars Kambala bieži piedalās dažādos braucienos, lai izvērtētu savas teritorijas apsaimniekošanas iespējas. Nelielā ezera līcītī ir ierīkota  zivju audzētava, kura no pārējā ezera ir norobežota ar tīklu. Tur tiek audzētas karpas, kas tiek barotas ar graudiem. Barotava ir pašu gatavota ar interesantu konstrukciju. Saimniecība realizē ES atbalsta projektu zivsaimniecībā, projekta ietvaros ir iegādāta zivju pārvadājamā piekabe un konteineri. Tehniku izmanto arī citi audzētāji. Zivis tiek iegādātas audzētavā „Nagļi”. Ezera apsaimniekošanas mērķis ir tīra, svaiga zivs kafejnīcai. Savām un pircēju vajadzībām tiek audzētas arī stores.

Pēdējais apskates objekts bija Kaņiera ezers, kurš  atrodas Lapmežciema pagastā. Tur mūs sagaidīa Latvijas valsts mežu Rekreācijas un medību parku iecirkņa vadītājs Kristaps Didže. Kaņiera ezera platība ir 1400 ha, apmēram vienu trešdaļu no ezera apsaimnieko Latvijas valsts meži.  Par līdzekļiem, kas iegūti no laivu nomas, makšķerēšanas licencēm un atpūtas vietas izmantošanas, piesaistot zivju fondu un pašvaldības līdzekļus, tiek papildināti zivju krājumi. Ezers atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, un minētie pasākumi nodrošina  patīkamu infrastruktūru un nemainīgus zivju krājumus.

Secinājumi un ieteikumi

Pieredzes brauciena dalībnieki praktiski iepazinās ar ezeru un dīķu apsaimniekošanu, nodibināja kontaktus ar zivju audzētavas un ezeru apsaimniekotājiem. Viena no problēmām ir tā, ka trūkst akvakultūras speciālistu, kas būvē recirkulācijas sistēmas. Brauciena dalībnieki noslēgumā atzinīgi izteicās par iegūtajām zināšanām, pieredzi un iespēju praktiski apskatīt un izpētīt saimniecības, diskutēt ar vietējiem zivsaimniecības speciālistiem.  Rideļu dzirnavu saimnieka atziņas: jāsaimnieko, neieguldot lielus līdzekļus; racionāli jāapsaimnieko esošie resursi; lai ar mazu cenu daudz pelnītu, vajag lielu apjomu.

Pasākums notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Linda Dūdiņa-Hoiere,

LLKC Kuldīgas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante