Makšķerēšanas karte informē un izglīto

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu  izplatīšanu Latvijā. Paralēli Makšķerēšanas karšu tirdzniecībai LLKC rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību jomā, lai veicinātu sabiedrības izpratni par videi draudzīgu un ilgtspējīgu zivju un vēžu resursu ieguvi.

Šogad LLKC organizējis un iesaistījies vairākos ar makšķerēšanas jomu saistītos pasākumos, turpmāk rakstā padalīsimies ar interesantākajiem iespaidiem no jau notikušiem pasākumiem.

Pasākumi bērniem un ģimenēm

Lai rosinātu bērnu un jauniešu interesi par makšķerēšanu, LLKC rīko pasākumus pie ūdeņiem, iesaistot sabiedrībā populārus un zinošus makšķerniekus kā lektorus. Pasākumu ietvaros bērni un jaunieši iepazīst gan savā novadā esošās ūdenstilpes un to zivju resursu bagātības, gan iegūst zināšanas un pieredzi lielā loma gūšanā.

Īsi pirms vasaras brīvlaika sākuma, 25. maijā, LLKC organizēja pasākumu “Praktiskā makšķerēšana un dabas aizsardzība” Randenes pamatskolas 4.–8. klašu audzēkņiem. Pasākums pie Sventes ezera norisinājās sadarbībā ar ezera apsaimniekošanas biedrību “Sventes pērle”. Tā mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar dabas aizsardzību un videi draudzīgu makšķerēšanu. Par Sventes ezera ūdens pasauli skolēniem stāstīja profesors, bioloģijas doktors Artūrs Škute no Daugavpils universitātes, par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem un makšķerēšanas kartēm informēja Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Edvīns Gasperovičs, bet par biedrības “Sventes pērle” darbību pastāstīja tās vadītājs Jurijs Gridasovs. Pasākuma laikā skolēniem bija iespēja iepazīt dažnedažādās zivju ķeršanas ierīces un vēlāk katram praktiski tās pielietot makšķerēšanā no laivām. Praktiskā makšķerēšana tika īstenota no piecām laivām pieredzējušu zvejnieku pavadībā, un skolēniem izdevās nozvejot arī pa kādai zivtiņai. Viena no laivām bija aprīkota ar eholotu un GPS sistēmu, lai bērni varētu gūt priekšstatu par šo ierīču darbību un lomu makšķernieka un vides inspektora ikdienā.

Māris Olte šogad ticies ar bērniem un jauniešiem pie Ogres novada Plaužu ezera, Augstkalnes dzirnavu ezera un Remtes ezera. Pasākumu  ietvaros viņš stāstīja par vispārējiem procesiem dabā, – kā kas ir veidojies mūsu pasaulē, kā saudzēt dabu un makšķerēt atbildīgi. Māra stāstījums tika papildināts ar praktiskiem piemēriem un vērojumiem ezera apkārtnes dabas daudzveidībā, lai ieraudzītu vēstījumus, kas norāda uz attiecīgās ūdenstilpes zivju dažādību. Par to liecina gan koku augšanas īpatnības, ap ezeru esošais niedru blīvums, tur mītošie putni un ezera ūdens. Aktīvākajiem pasākuma dalībniekiem bija iespēja izmēģināt tikko apgūto praksē, jo visos pasākumos tika nodrošinātas pludiņmakšķeres praktisko makšķerēšanas iemaņu apguvei. Pasākumā Augstkalnē un pie Plaužu ezera Mārim Oltem palīdzēja arī fīdermakšķerēšanas eksperts Kārlis Goldmans, kurš sanākušajiem demonstrēja, kā notiek fīdermakšķerēšana un ar ko tā atšķiras no citiem makšķerēšanas veidiem. Bērni uzzināja, ar ko piebarot un pievilināt savu lielo zivi, kā jānofiksē makšķere un savs skatiens, lai katru reizi iemestu āķi aptuveni vienā un tajā pašā vietā, kur iepriekš mesta barība.

Savukārt izglītojošā pasākumā Jersikas pamatskolas skolēniem galvenais viesis bija profesionāls makšķernieks un vairāku starptautisku žurnālu eksperts Normunds Grabovskis. Sākumā profesionālais makšķernieks pievērsās teorijai, detalizēti izstāstot par makšķerēšanas piederumiem, pludiņiem, to izvēli. Izrunājot visu par makšķerēšanu un zivju barošanu, tālāk skolēni devās uz dīķi praktiski izmēģināt iegūtās teorētiskās zināšanas. Daļai skolēnu makšķernieka pavadībā tika sagatavotas un pārsietas līdzpaņemtās makšķeres. Normunds savā stāstījumā uzsvēra, ka loms ir atkarīgs no makšķernieka attieksmes, jo, ja pielāgojas apstākļiem un „domā kā zivs”, tad loms var būt krietni lielāks. Tāpat viņš atzīst, ka zivis makšķerkātus, spoles un pludiņus nelauž, bet to dara makšķernieks sava slinkuma dēļ, jo nav pareizi sagatavojies.

Lielākais pasākums bērniem tika organizēts sadarbībā ar diviem Jelgavas makšķerniekiem – entuziastiem Jāni Cirsi un Kārli Goldmanu. “Jelgavas Makšķerēšanas festivāls bērniem” notika jūlija viducī Lielupes labā krasta promenādē. Tajā bērni līdz 14 gadu vecumam varēja mācīties makšķerēt, piedalīties makšķerēšanas sacensībās, iepazīt Latvijas zivis un piedalīties dažādās izklaidēs saistībā ar makšķerēšanu. Kopumā pasākumā piedalījās ap 200 cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse – ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki – makšķeri rokās turēja pirmo reizi. Kāda pasākuma apmeklētāja atzina: “Makšķerēšana ir labs un demokrātisks hobijs, jo nešķiro pēc dzimuma un vecuma. Tas māca pacietību, jo ir jāsagaida sava zivs un, ja sapiņķerējas aukla, tā jāatpiņķerē. Makšķerējot nepieciešama koncentrēšanās un spēja noturēt uzmanību. Tā māca priecāties par lomu, lai kāds arī tas nebūtu, un nebēdāties, ja neko neizdevās noķert. Tas ļauj izvirzīt mērķi un censties to sasniegt, sniedzot gandarījumu, ja izdodas.”

Kā vēsta sens ticējums, – nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Līdzīgi ir ar makšķerēšanu, tai netraucē ne gadalaiki, ne laika apstākļi, jo šī nodarbe laika gaitā ir pielāgojusi aprīkojumu jebkurām situācijām. Tāpēc Makšķerēšanas kartes pasākumi noritēja ne vien karstās vasaras dienās, bet arī vēsās un drēgnās rudens dienās. Tā rudenīgs makšķerēšanas piedzīvojums tika noorganizēts Rubenes pamatskolas un Elejas vidusskolas skolēniem. Rubenes pamatskolas bērni sadarbībā ar Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības pieredzes bagātajiem makšķerniekiem gan teorētiski, gan praktiski izzināja makšķerēšanas noteikumus un makšķerēšanas rīkus tuvējā Mazā Anša ezerā. Kopīgiem spēkiem tika papildinātas un no jauna iegūtas teorētiskās zināšanas, kā arī praktiskās makšķerēšanas prasmes. Savukārt Elejas vidusskolas skolēni pie Platones upes kopā ar Kārli Goldmanu apguva makšķerēšanas veidus, uzvedību pie ūdeņiem un laba loma veiksmes noslēpumus.

LLKC 2018. gadā ir rīkojis atsoņus pasākumus bērniem un jauniešiem un atbalstījis vairākus līdzīgus nozares pasākumus. Papildu tam LLKC līdzdarbojies arī dažādu makšķernieku biedrību organizētos pasākumos, piemēram, biedrības “Burtnieku makšķerēšanas skola” bērnu nometnē, kā arī biedrības “Carnikavas makšķerēšanas skola” rīkotās makšķerēšanas sacensības jaunajai paaudzei. Liels izaicinājums Zivsaimniecības nodaļas darbiniekiem bija ģimeņu nometnes “3x3” ietvaros nedēļas garumā nodarbināt un izglītot nometnes dalībniekus vecumā no 8 līdz 14 gadiem, iepazīstinot ar zivju pasauli “Makšķerēšanas ievirzē”. Te LLKC darbinieki nedēļas garumā radoši darbojās kopā ar zinātkāriem bērniem, lai mācītu, kā pareizi sagatavoties makšķerēšanai ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, kā sagatavot makšķeri, ēsmu, barību un visu aprīkojumu, lai veiksmīga cope būtu tikpat kā garantēta.

Pasākumi makšķerniekiem un ūdeņu apsaimniekotājiem

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par videi draudzīgu un ilgtspējīgu zivju un vēžu resursu ieguvi, LLKC organizē informatīvus un izglītojošus, arī izklaidējošos pasākumus pieaugušiem makšķerniekiem un ūdeņu apsaimniekotājiem. Pasākumu ietvaros cenšamies runāt par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar makšķerēšanu un makšķerniekiem.

Augusta sākumā uz semināru aicinājām Limbažu puses publisko un privāto ūdeņu apsaimniekotājus, lai informētu dalībniekus par aktualitātēm makšķerēšanā, zivju resursu izmantošanā, kā arī to atjaunošanā publiskajās ūdenskrātuvēs. Pasākumā kā lektori piedalījās Limbažu novada p/a „ALDA” direktors Jānis Remess, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne, biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra un Valsts vides dienesta Valmieras RVP sektora vadītājs Toms Arnavs. Katrs no lektoriem pārstāv savu jomu, un pasākuma dalībniekiem stāstīja par makšķernieku un ūdens apsaimniekotāju ietekmi uz ūdenstilpes ilgtspējīgu izmantošanu. Jānis Remess dalījās pieredzē par finansējuma piesaisti efektīvai ezera apsaimniekošanai, Ruta Medne stāstīja par ieteikumiem zivju sugu daudzveidības nodrošināšanai, zivju krājumu papildināšanai, Ivars Dubra mācīja par zivju nārsta produktivitātes uzlabošanu un zivju augšanai labvēlīgāku apstākļu nodrošināšanu publiskajās ūdenskrātuvēs. Savukārt Toms Arnavs izklāstīja kontrolējošo institūciju viedokli un iespējas, kā kontrolēt likumdošanas prasību ievērošanu ūdenstilpēs.

Pie Krustpils novada Baļotes ezera uz kopīgu pasākumu – diskusiju uzaicinājām vietējos makšķerniekus, ezera krastu zemju īpašniekus un ezera apsaimniekotāju. Šī vieta tika izvēlēta, jo Baļotes ezerā salīdzinoši nesen ieviesta licencētā makšķerēšana, un tās ietvaros Krustpils novada pašvaldība mērķtiecīgi veikusi dažādus pasākumus: izstrādājusi zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, regulāri papildina zivju resursus, nodrošina publisko pieeju ezeram, kā arī iekārtojusi peldvietu un papildu vietas makšķerniekiem. Māra Oltes vadībā draudzīgā gaisotnē apspriedām esošo situāciju ezerā, kā arī meklējām tā attīstības iespējas nākotnē.

Diskusijas moderators Māris Olte atgādināja: “Mēs visu varam izdarīt paši – gan labu, gan sliktu.” Viņš pauda savu viedokli par to, kas sagaida ezeru un tā zivju resursus, pētot pašreizējo situāciju un izvēlēto saimniekošanas virzienu. Nav noslēpums, ka makšķernieki ir neapmierināti, ka nav iespējas piekļūt labākajām makšķerēšanas vietām, nešķērsojot kāda privātīpašumu, savukārt ezera krastu zemju privātīpašnieki gaužas par atkritumiem un postījumiem, ko aiz sevis atstāj makšķernieki. Māris dalījās arī ar savu pieredzi teritorijas apsaimniekošanā un iespējām, kā mierīgi un draudzīgi līdzās pastāvēt makšķerniekam un ezera krastu zemju īpašniekiem. Šī pasākuma ietvaros mums izdevās izveidot dialogu starp abām “karojošajām” pusēm, katra no tām varēja izklāstīt savu sāpi un pateikt otrai, kā būtu jārīkojas, lai novērstu problēmas nākotnē. Tādējādi ceram, ka mums izdevās panākt kompromisu starp makšķerniekiem un ezera krasta zemju privātīpašniekiem, lai nākotnē Baļotes ezera makšķernieki patvaļīgi nešķērso privātīpašumus, bet gan saskaņo ar zemes īpašnieku, ka drīkst šķērsot īpašumu, apņemoties aiz sevis atstāt sakoptu teritoriju. Jo, kā izrādās, visu var sarunāt, tikai jāpalūdz, un labs saimnieks nekad neatteiks. Bet, raugoties no otras puses, Māris Olte ieteica privātīpašniekiem parādīt makšķerniekiem un atpūtniekiem, cik daudz darba ieguldīts, lai radītu atpūtas vietu pie ezera un to uzturētu tīru, tas rosinātu apmeklētāju atbildīgāk izturēties pret doto iespēju piekļūt ezeram.

Pēc Baļotes ezera semināra pieredzes radās doma organizēt pasākumu Liepājā, jo tā ir viena no iecienītākajām makšķernieku pilsētām, kura uzņem makšķerniekus no visas Latvijas un arī kaimiņzemēm. Liepāja ir ļoti specifiska makšķerēšanas vieta, jo šeit pieejams gan ezers, gan kanāls, gan jūra, kur katrā vietā ir spēkā sava makšķerēšanas kārtība. Lai palīdzētu makšķerniekiem orientēties likumdošanas labirintos un izskaidrotu, kas atļauts un kas aizliegts noteiktā vietā un laikā, tika organizēta tikšanās makšķerniekiem, kurā moderatora lomu starp makšķerniekiem, pašvaldību un Liepājas ezera apsaimniekotājiem uzņēmās Normunds Grabovskis. Lai šī informācija sasniegtu iespējami lielāku mērķauditoriju, pasākums tika filmēts. Pasākuma ieraksts pieejams internetā Youtube makšķerēšanas kartes kanālā tiešsaistē: https://www.youtube.com/watch?v=6Yj6pUpCKm0.

Kas notiks turpmāk?

LLKC arī nākamgad ieplānojis vairākus pasākumus gan bērnu un jauniešu auditorijai, gan pieaugušajiem makšķerniekiem. Lai iegūtu precīzu informāciju par pasākumu datumu, laiku un norises vietu, sekojiet informācijai sociālajā tīklā Facebook.com LLKC Makšķerēšanas karšu lapā Makskeresanaskarte.lv un www.makskeresanaskarte.lv.

Uz tikšanos pie ūdeņiem!

Agnese Neimane-Jordane,

Zivsaimniecības nodaļas vadītāja

Foto: no Agneses Neimanes-Jordanes arhīva