Skolēni iepazīst zvejniecības procesu un tradīcijas

LLKC Jelgavas nodaļa organizēja braucienu “Zvejas produktu ražošanas un zvejniecības procesa izzināšana”, kurā piedalījās 25 Kalnciema pagasta vidusskolas skolēni un skolotāji. Saulainais dienas sākums radīja labu noskaņojumu veiksmīgam braucienam, kas veda cauri piekrastes ciemiem – Lapmežciemu, Ragaciemu un Bērzciemu.

 Zivju produktu ražošanas procesu skolēni izzināja kopā ar IK “Reinis B” vadītāju Allu Bečeri. Viņa mūs sagaidīja un cienāja ar zivs tartara maizītēm. Skolēniem bija jāuzmin, no kādas zivs tas pagatavots. Saimniece sacīja: “Līdz šim vēl neviena apmeklētāju grupa nav spējusi to uzminēt, bet, ja kādam tas izdosies, viņš saņems balvu!”. Nogaršojot un uzdodot pareizo papildjautājumu, vienai skolniecei izdevās atminēt zivs sugu un viņa saņēma solīto. Nelielajā ražotnē bija iespējams apskatīt zivju sagatavošanas un kūpināšanas procesu. Gaidot skolēnus, saimniece bija sagatavojusi bagātīgu zivju produktu degustāciju – laša rullīši, ceptas reņģes, skumbrijas un citi produkti. Skolēni ar interesi nogaršoja tos un atzina, ka ir ļoti gardi! Bet tas nebija viss, skolēniem bija arī kāds uzdevums – krustvārdu mīkla ar dažādiem jautājumiem par uzņēmumu un zivīm. Jautājumi bija interesanti un lika palauzīt galvu ikvienam.

Ģimenes uzņēmuma darbības joma ir mājražošana, un ražošanas process notiek jaunās telpās, kurām 30. oktobrī apritējis gads. Taču Alla Bečere ar zivju produktu ražošanu nodarbojas jau vairākus gadus un nodarbina četrus cilvēkus, tajā skaitā ģimenes locekļus. Viss tiek darīts pašu spēkiem, un produkcija ir roku darbs. Šobrīd uzņēmumā tiek ražoti aptuveni trīsdesmit dažādi zivju produktu veidi un realizācija notiek tirgū, gadatirgos, izstādēs. Uzņēmuma nosaukums ir dots par godu saimnieces jaunākajam dēlam, un viņa ir pārliecināta, ka uzņēmums arī nākotnē paliks kā ģimenes uzņēmums.

Tālāk devāmies uz Ragaciema sedumu, kur mūs laipni sagaidīja Ginta Sila. Pašā jūras krastā esošais Ragaciema sedums ir kādreizējā zvejas laivu piestātne, kur zvejnieki cēla tīklu būdas. Tajās glabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Šīs vietas izveide (atjaunošana) aizsākās 2003. gadā, kad entuziasti – vīri, kas bez jūras un zvejas nevar – izveidoja pirmo zvejnieku būtu “Tēvu piemiņai”. Šobrīd šajā vietā ir jau vairākas zvejnieku būdas, apskatāma arī sena zvejas laiva un jūrā atrasts kuģa koka masts. Sedumā pulcējas apmēram deviņi vīri ar ģimenēm, rīko arī zvejnieku svētkus ar dažādām aktivitātēm – teātri, zivju kūpināšanu un balli. Ar lielu interesei skolēni klausījās Gintas stāstījumā par apskatāmajiem zvejas priekšmetiem un vēsturi. Šajā vietā ikviens izjuta cieņu pret cilvēkiem, kuri šādu vietu izveidojuši piemiņai un vēl joprojām uztur zvejniecības tradīcijas. Ragaciema sedums – jūra, tradīcijas un miers...

Zvejnieku sētā “Dieniņas” mūs sagaidīja saimniece Iveta un aicināja doties pie jūras. Jūras krastā skolniekiem tika stāstīts par zvejnieku dzīvesveidu un Bērzciema vēsturi. Senākos laikos Bērzciema ostā vienlaikus pietauvojušās pat 40 zvejas laivas. Katrā sētā kūpinātas zivis, un bijusi aktīva kultūras dzīve. Saimniece uzrunāja skolēnus un aicināja: ja jums ir kaut viena sirdij tuva lieta vai vieta mūsu valstī, tad neaizbrauciet! Izzinošo stāstījumu papildināja kopīga dziesma un dažādi uzdevumi, kas skolēniem bija jāpilda komandās: virves vilkšana, stafete “noķer butes” un “saver reņģes”, kā arī izaicinājums zvejnieku zābaka tālmešanā. Pasākumu papildināja silta zivju zupa un tēja. Zvejnieku sētā noskatījāmies sagatavotu uzvedumu no ikdienas dzīves vietējā dialektā.

Zvejnieku sētai “Dieniņas” ir piešķirta kultūras zīme “Latviskais mantojums”, kas tiek pasniegta tiem Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā. Viesu grāmatā skolēni lieliem burtiem uzrakstīja: “Paldies, Paldies, Paldies! Cerams, tā jūs jutīsiet, cik ļoti mēs esam jums pateicīgi. Paldies par sagādāto prieku un garšīgo zupu, par pozitīvām emocijām! Jūs esat talantīgas.”

Dienas sākumā jautāju, vai skolēniem ir bijušas izzinošas ekskursijas vai projekti, kas saistīti ar zvejniecības procesu un tradīciju izzināšanu. Atbilde bija – nē. Pēc pasākuma varu teikt – mērķis ir sasniegts, un skolēni ir ieguvuši jaunas zināšanas un kaut nelielu priekšstatu par zvejniecības tradīcijām un produktu ražošanu. Pasākums tika finansēts no Zivsaimniecības sadarbības tīkla līdzekļiem.

 Zane Rone,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

 Foto: Zane Rone