Somu dārzeņu audzētāji viesojas Cēsu pusē

Pagājušās nedēļas nogalē Cēsu pusē viesojās somu lauksaimnieku grupa, lai iepazītos ar Latvijas dārzeņu audzētāju ikdienu, praksi, saimniecībām. Viesu  izvēle bija tikties ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva “Zaļais grozs” biedru saimniecību, kas atrodas Līgatnē.

Pieredzes braucienu organizēja Somijas uzņēmuma – augu izcelsmes pārtikas ražotāju “Apetit” pārstāvji, piesaistot dalībai trīsdesmit savus sadarbības partnerus lauksaimniekus – dārzeņu audzētājus. Tagad nedaudz par Somijas uzņēmumu. Lielā somu uzņēmuma “Apetit” stāsts aizsācies pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Somijas pilsētā Sekilē. Ceļš, lai kļūtu par līderi dārzeņu pārtikas jomā, ir ietvēris daudzas dažādas nodarbes, sākot no zemes rakšanas līdz stādu audzēšanai, savulaik notikusi arī cukura ražošana, dažādu saldētu produktu gatavošana u. c.

Mūsdienu uzņēmums “Apetit” ir pārtikas rūpniecības uzņēmums, tas cieši saistīts ar Somijas vietējiem dārzeņu  ražotājiem. Uzņēmumā ir noteikta vērtību ķēde: veicināt labklājību sabiedrībā, atvieglot cilvēku ikdienas dzīvi, piedāvājot veselīgus un garšīgus pārtikas risinājumus. Uzņēmumā ražo arī kvalitatīvas augu eļļas un rapšu sēklu izspiedas lopbarībai. “Apetit” darbojas četrās vietās Somijā: Helsinkos, Kirkonumi, Sekilē un Pudasjērvi. Sekilas rūpnīca ražo saldētus dārzeņus, saldētus kartupeļu produktus un saldētus gatavus ēdienus. Uzņēmuma saldēto picu ražošana atrodas Pudasjērvi, un eļļas spiestuve darbojas Kirkonumi. Uzņēmuma princips ir strādāt sociāli atbildīgi sabiedrībai, ievērot dabai un videi draudzīgas tehnoloģiju principus. Uzņēmuma “Apetit” akcijas kotējas biržā “Nasdaq Helsinki”.  Pašreizējie produkti – saldēti dārzeņi, vegāniski burgeri un nageti, picas un gratīni (gratīns ir kulinārijas paņēmiens, kurā sastāvdaļai tiek uzklāta brūna garoza, bieži izmantojot rīvmaizi, rīvētu sieru, olu vai sviestu. Šo terminu var attiecināt uz jebkuru ēdienu, kas pagatavots, izmantojot šo metodi. Gratīnu parasti gatavo kādā seklā traukā. Wikipēdija.)  Dārzeņus “Apetit” iepērk no 130 saimniecībām.

Savukārt Cēsu novada kooperatīvs "Zaļais grozs" dibināts 2003. gada 30. jūnijā  Nītaurē, pie tā šūpuļa stāvējusi sabiedriski aktīvā nītauriete Berta Ivanova, sākotnēji iesaistot vietējo sabiedrību, veidojot biedrību “Zaļais loks”. Jau 2005. gadā kooperatīvs ieguvis  Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Kooperatīvā apvienojušās bioloģiskās saimniecības no Nītaures, Skujenes, Līgatnes, Siguldas, Amatas un Vecpiebalgas pagastiem. LPKS "Zaļais Grozs" savulaik ieguvis augstāko novērtējumu "Zaļās Pēdas" konkursa nominācijā „Veiksmīgākā sadarbība bioloģisko produktu ceļā uz tirgu” (2008. g.). Kooperatīvs piedāvā iegādāties vietējos bioloģiski audzētus augļus, dārzeņus un to pārstrādes produkciju, graudus, zālāju sēklas, kā arī sniedz  tūrisma pakalpojumus. 

Viena no kooperatīva mazajām daļēja laika bioloģiskajām saimniecībām atrodas Līgatnes pagasta “Zīlītēs”.  Saimniece Zinta Pavāre  no Rīgas uz Līgatni pārcēlās pirms 13 gadiem. Saimniecība ir ļoti maza, zemes tikai nedaudz vairāk par hektāru. Ir sava mazā tehnika zemes darbiem. Tiek audzēti  burkāni, gurķi, tomāti, garšaugi,  kāposti, kartupeļi u. c. Zintas pamatprofesija ir juriste. Zināšanas dārzeņu audzēšanā un pārstrādē iegūtas dažādos mācību kursos, semināros un  praksē. Šis gads dārzā, kā jau daudziem, bijis dažādu grūtību, izaicinājumu pilns – salnas maijā un jūnija sākumā “nokodušas” lauka tomātus, arī kartupeļu lakstus, augļu koku, ogu krūmu ziedus. Ilgstošais sausums liedzis agrāku ražu  gurķiem, burkāniem un citiem dārzeņiem. Saimniece gana pūlējusies augus regulāri laistīt. Dīķītis jau “izdzerts” sauss. Veiksme, ka ar LAP projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” ietvaros ierīkots dziļurbums ūdens ieguvei. Ar projekta atbalstu tiek  remontēta telpa dārzeņu konservu produkcijas uzglabāšanai. Saimniecība cenšas strādāt pēc pilnas aprites principiem – gatavot savu mēslojumu augiem, veido augu atlieku, zāles kompostu. Mēslojumu papildina saimniecībā esošā trušu saime. To mīlīgums un lēkšošana voljēros priecē saimniecības apmeklētājus –  somu kolēģus. Trušiem, protams, patīk rakt alas. “Un lapsa  dažkārt  rokas pretī, kā jau laukos,” atzīst saimniece.  Pašlaik siltumnīcā augļus briedina tomāti, dārza malā  lepni zaļo kabači, gurķu vagā jau atrodami zaļie gurķīši pārstrādei. “Siltuma šogad pietiek,” atzīst Zinta, “visi augi gaida mitrumu”. Bioloģiski izaudzēto un pārstrādāto produkciju no “Zaļā groza” un “Zīlīšu” saimnieces  var iegādāties dažādos “Rimi” lielveikalu zemnieku lauku labumu veikalos „Klēts”, “Dabas dobe”, “Bioss”, “122 lakstīgalas”,  “Daba”, “Latvijas brīnumzālītes” Rīgā,  Zaļā kvartāla tirdziņā “Mūsu biotirgus” Siguldā un citur. “Katram produktu ražotājam svarīga sava niša, lai dzīvotu,” atzīst gan somu, gan mūsu dārzeņu audzētāji. 

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu konsultāciju birojs