Ko un kāpēc LLKC dara Zaļā pārtikas iepirkuma jomā?

Mūsu uzdevums ir veicināt līdzsvarotu lauku ekonomikas attīstību. Ņemot vērā zemo uzņēmējdarbības aktivitāti lauku reģionos, ir jāturpina ieguldījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, dažādojot uzņēmējdarbību reģionos. Tostarp jāveicina uz tirgu orientētu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošana.

LLKC vairākus gadus ir darbojies zināmā mērā kā starpnieks, kura misija – savest Zaļajā iepirkumā kopā pašvaldību ar lauksaimniekiem. Bet, lai tas varētu darboties, vispirms ir vajadzīga laba griba. Pašvaldībai ir jāgrib, lai vietējie produkti nonāk tās skolas ēdnīcās, un tad var sākt darboties. Ja esam saņēmuši pozitīvu signālu no pašvaldības, ka tā vēlas pirkt vietējos produktus un veidot Zaļos iepirkumus, tad darām visu iespējamo, lai uzrunātu zemniekus, vietējos ražotājus, kooperatīvus. Ir pat vietas, kur darbojamies vairākus gadus līdz kooperatīva nodibināšanai. Pašvaldībās, kur viss ir sakārtots, esam priecīgi paiet malā un ļaut zemniekiem pašiem strādāt ar pašvaldību.

2019. gada nogalē izveidots katalogs www.novadagarsa.lv, kas apvieno Latvijas produkcijas ražotājus, kuri ir bioloģiskās un integrētās audzēšanas, Zaļas karotītes un GlobalG.A.P. shēmu dalībnieki, kā arī tie, kuru produkcijā 70% ir vietēji audzētas/ražotas izejvielas. Katalogs pieejams visiem interesentiem, notiek aktīvs darbs saimniecību apzināšanā, uzrunāšanā un informācijas ievadīšanā.  Šobrīd katalogā publiski apskatāmas 644 saimniecības. Kataloga dalībniekiem arī ir iespēja atzīmēt, ka viņi ir gatavi startēt pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos, tādējādi šis katalogs ir arī ērts palīglīdzeklis pašvaldībām, plānojot savus iepirkumus.

Šogad turpinās darbs pie kataloga programmēšanas, lai saimniecību īpašnieki var reģistrēties paši un ievadīt informāciju par sevi, kā arī turpināsies darbs pie kataloga papildināšanas, informācijas aktualizēšanas un izglītošanas par kvalitātes zīmēm un ZPI.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2019. gadā organizēja “Novada Garšas” pasākumus visā Latvijā ar mērķi veicināt vietējo produktu noietu. Kā galveno tēmu šajā gadā izvēlējāmies ēdināšanas uzņēmumu (kafejnīcas, restorāni, skolu ēdinātāji, pavāri) lomu vietējās produkcijas tirgū.

LLKC mērķis ir radīt ilgtspējīgas pārtikas sistēmu. Tā ir pārtika, kas ir izsekojama visos tās aprites posmos, iegūta un pārstrādāta, efektīvi izmantojot vietējos ražošanas resursus, rūpējoties par vidi, bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību, nodrošinot godīgus un proporcionālus ienākumus pārtikas ķēdē iesaistītajiem strādājošajiem; tā ir veselīga un droša patērētājiem. Ilgtspējīgs pārtikas patēriņš ir apzinātas vai neapzinātas patērētāju rīcības rezultāts, kas vērsts uz ilgtspējīgu produktu iegādi, to līdzsvarotu patēriņu un samazinātu atkritumu radīšanu, tādējādi ar savu darbību atstājot iespējami mazāko ietekmi uz vidi; ar savu izvēli atbalstot lokālo ekonomiku un sociālo atbildību. Mūsdienu tendences rāda, ka sabiedrība ir gatava mainīt paradumus, nodrošinot ilgtspēju.

Kā noskaidrots pētījumos – 87% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi ikdienā lietot veselīgu uzturu. Pētījumu dati liecina, ka pareiza un sabalansēta uztura lietošana īpaši svarīga ir tieši jauniešu vidū, tā norādīja 44% iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Iedzīvotāji ir gatavi maksāt vairāk par bioloģiskas izcelsmes pārtiku (galvenokārt par dārzeņiem, augļiem vai gaļas produktiem (attiecīgi 44%, 41% un 39%). Lielākajai daļai aptaujāto iedzīvotāju kopumā ir svarīgi, lai augļi vai dārzeņi, kas tiek lietoti uzturā, tiktu audzēti Latvijā. Par augļiem tā norādīja 64% aptaujāto, savukārt par dārzeņiem – 72%*.

* Datu avots: mazumtirdzniecības nozares apskats “Maxima mazumtirdzniecības kompass”

LLKC “Novada Garša” – secinājumi par 2019. gada aktivitātēm skolēnu ēdināšanā

Lielākoties speciālisti uzsver, ka pareizs uzturs sākas ģimenē, līdz ar to svarīgi izglītot sabiedrību kopumā, organizējot plašus pasākumus, kur ne tikai speciālisti tiekas un diskutē, bet jebkurš mājsaimniecības pārstāvis var izzināt, kādi produkti uzturā lietojami, kur tie nopērkami, kā atpazīstama vietējā produkcija. Balstoties uz Janas Simanovskas pētījumiem saistībā ar Zaļo publisko iepirkumu izmantošanu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā izglītībās iestādēs, secināts, ka Zaļais publiskais iepirkums ir lielisks instruments, kā nodrošināt, lai skolēni ēstu vietējo produktu. Tomēr tā prātīga un lietderīga izmantošana vēl jāmācās. Iepirkumu speciālistiem būtu vēl stingrāk jāizmanto tehniskās specifikācijas kritēriji, kuri ļauj izvēlēties vietējos un kvalitatīvos produktus.

Latvijā ir iespējams izvēlēties un ēdināšanā izmantot arī daudz bioloģiski sertificētus produktus. Kā rāda pieredze izglītības iestādēs, tad no Latvijas bioloģiskajām saimniecībām un uzņēmumiem iespējams iegādāties:

• Dārzeņus
  • Kāposti, sīpoli, burkāni, bietes, puķukāposti, kāļi, ķirbji, pupiņas, kartupeļi – pieejami dažādās variācijās visu gadu;
  • Gurķi, tomāti – sezonā no septembra līdz novembrim;
  • Kabači – sezonā no septembra līdz decembra;
  • Lociņi – sezonā no aprīļa līdz jūlijam.
• Olas – pieejamas visu gadu.
• Maizi un miltu produktus – pieejami visu gadu.
• Pienu un piena produktus – pieejami visu gadu.

Vairākos piemēros, kur ēdinātāji vai izglītības iestādes izmanto bioloģiskos produktus (60-100% no iegādātajiem produktiem ir bioloģiski sertificēti), dienas ēdināšana vienam pirmskolēnam vai skolēnam izmaksā no 2,00 līdz 2,80 eiro.

Pasākumā “Novada Garša Latvija” Rīgā 27.09.2019. tika prezentēta Latvijas šefpavāru izstrādātā skolēnu ēdienkarte vienai nedēļai (ēdienkarti apstiprināja uztura speciāliste, ņemot vērā MK noteikumos noteiktās uztura normas skolēniem) un tās izmaksas (ierēķinot tikai produktu izmaksas, aprēķinu veica LLKC, balstoties uz tā brīža tirgus cenām, par kurām produkti iegādāti):

Pasākumu “Novada Garša” laikā Pavāru kluba pavāri ne tikai izveidoja ēdienkarti skolēniem, bet arī deva ieteikumus skolām un pašvaldībām par to, kā padarīt skolēnu pusdienas veselīgākas, daudzveidīgākas un ilgtermiņā arī lētākas:

1)   1-2 dienas nedēļā skolēniem piedāvāt veģetāru ēdienu. Ieviešot 2 reizes nedēļā veģetāro dienu, samazinot dzīvnieku olbaltumvielu proporciju pret augu valsts produktiem, var novirzīt to izmaksas uz labākas kvalitātes produktiem.

2)   1 dienu nedēļā gaļu aizstāt ar zivi;

3)   Variēt ar ēdienkartē izmantoto gaļu. Ļoti daudz skolās tiek izmantota cūkgaļa, kas uztura speciālistu skatījumā nav labākā alternatīva ne skolēnu, ne pieaugušo uzturā. Tāpēc pēc iespējas vismaz 1 dienu nedēļā cūkgaļu aizstāt ar tītara vai truša gaļu, retāk arī ar vistu.

4)   Izmantojot sezonālus produktus un vairāk iekļaujot ēdienkartē Latvijā audzētus dārzeņus kā kāļus, rāceņus, bietes u. c. sakņaugus, pākšaugus, iespējams samazināt ēdiena izmaksas, saglabājot veselīgumu, daudzveidīgumu un garšīgumu.

5)   Nebaidīties izmantot dažāda veida graudaugus, t.sk. grūbas un putraimus, kas skolās tiek nepelnīti aizmirsti.

6)   Izglītojošie semināri skolu pavāriem un izglītojošās stundas bērniem par sezonāliem produktiem, veselīgu dzīvesveidu.

7)   Skolu ēdināšanā būtiski ņemt vērā ēdienu pasniegšanas temperatūru, jo tā ir viena no apetītes veicināšanas un garšas faktoriem.

8)   Ieviest atkritumu šķirošanu, kas ir ekonomiski efektīva un izglīto jau no bērnības, mainot paaudžu domāšanu.

9)   Lai izmantotu labākas kvalitātes un daudzveidīgas izejvielas, nepalielinot pašizmaksu, pielietot modernās pagatavošanas tehnoloģijas un modernākas iekārtas:

1. Izmantojot jaunās paaudzes konvekcijas krāsni ar boileri, gatavojot sous vidē, garša ir daudz bagātīgāka. Krāsns ar automātiskām programmām dod iespēju efektīvi izmantot gan enerģiju, gan darbinieku laiku.
2. Uzglabājot vakuumā, paildzinās derīguma termiņš un ekonomē vietu aukstuma iekārtās.
3. Izvēloties A5 klases aukstumiekārtas, ekonomē 100 līdz 150 eiro uz 1 iekārtu vienību mēnesī.
4. Ieviešot virtuvēs ātrdzesētājus, samazinās produktu zudumi  tehnoloģiskajā procesā, ka arī stingrāk var ievērot HACCAP sistēmu, PVD normas. Moderna temperatūras izsekojamība.
5. Ūdens filtri virtuvēs paildzina trauku mazgāšanas un krāsns iekārtu faktisko ekspluatāciju par 3 līdz 5 gadiem. Kā arī uzlabo ēdienu garšu, ja izmanto tīrāku ūdeni tā gatavošanai un nodrošina kvalitatīvāku dzeramo ūdeni.
6. Izmantojot indukcijas plītis, elektroenerģijas ekonomija virtuvē ir 250 līdz pat 400 eiro mēnesī, ka arī ir daudz vēsāks gaiss, uzlabojas darba vide, kas motivē un notur darbiniekus strādāt ilgāk un ar lielāku atdevi.

Aicinu arī izmantot katalogu novadagarsa.lv, lai papildinātu un dažādotu savu un savas ģimenes ēdienkarti, atrastu un izbaudītu jaunas garšas un veicinātu vietējās pārtikas produktu noietu, tādējādi palīdzot saglabāt Latvijas produktu unikalitāti un daudzveidību.

Inita Krivašonoka,

LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja