Kad kopā var vairāk – kooperācija

Kooperatīvus veido, lai risinātu kādu problēmu vai kopīgi izmantotu situāciju. Vienalga, kāda ir juridiskā forma – vai trīs zvejnieki sadarbojas uz mutiskas vienošanās pamata, vai tiek veidota biedrība, vai dibināts kooperatīvs. Būtiskākais veiksmīga kooperatīva darbībā ir savstarpējā uzticēšanās un atbildība citam pret citu un kopīgo apņemšanos.

Kooperatīvā apvienojas biedri ar kopīgām interesēm un vērtībām, kuras vēlams ir uzrakstīt, lai brīžos, kad nezini, kā rīkoties, vari tajās ieskatīties un pieņemt lēmumu atbilstoši šīm vērtībām.

Pasaulē ir vērojami dažādi kooperatīvu veidi – apvienojas arī ciematu iedzīvotāji, lai kopīgi iegādātos kādus pakalpojumus,  piemēram, interneta pakalpojumu. Veidojot kopīgu pieprasījumu, apjoms ir lielāks, un pakalpojuma sniedzējs var piedāvāt labāku cenu, protams, norēķinus katrs veic par savu izvēli vai patēriņu. Kā arī kooperatīvus veido uzņēmēji, lai veiktu kopīgus iepirkumus – varbūt zvejniekiem arī ir vērts kopīgi iepirkt tīklus vai citus materiālus no viena piegādātāja?

Ir arī teritoriālie kooperatīvi, kuros apvienojas dažādu jomu pārstāvji, kas darbojas konkrētā teritorijā – vietējie zvejnieki piegādā zivis vietējiem ēdinātājiem, veikaliem, viesu mājām. Ir iespēja veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus, kopīgi attīstīt savu ciematu tā, kā vēlaties paši. Kā jau minēju – svarīga ir savstarpējā uzticība un kopīgais mērķis. Teritoriālie kooperatīvi savu darbību var attīstīt tā, ka ikviens kooperatīva biedrs gūst labumu – ja mana viesu māja ir pilna, es iesaku kaimiņu; ja es šogad nestrādāju, bet remontēju savu viesu māju, tik un tā saņemu kādu summu no kopējās peļņas.

Tā mēs nonākam vēl pie nozīmīgas atziņas – kooperatīva biedri savā starpā nekonkurē. Ja novērojat konkurenci – tad ir jāizrunājas un jāatrod, kāds tai ir iemesls un kā to novērst.

Veidojot kooperatīvu vai biedrību, ir būtiski vienoties, kādā veidā šis kooperatīvs darbosies – izstrādāt pārvaldības principus,  kurš pieņem kādus lēmumus, kurš par ko atbild. Pārvaldība ir salīdzināma ar laivu – laiva ir jūsu organizācija, kura vēlas nokļūt no punkta A uz punktu B. Ja laiva peld pa mierīgu upi, tad principā ir vienalga, kurš kur sēž, bet, ja upē ir krāces, zemūdens akmeņi, tad ir svarīgi – kurš vēro ceļu, kurš airē un kuru visi bez ierunām klausa krīzes situācijā. Darbojoties kooperatīvā, jūs esat šai laivā un no jūsu vēlmes iesaistīties, darboties ar pilnu atdevi vai nē ir atkarīgs, kā šis kooperatīvs virzīsies uz priekšu. Brīdī, kad jūs gribēsiet padoties vai izmantot kādu tikai sev īpaši labu piedāvājumu no citiem, atcerieties, ka jūs radāt briesmas ne tikai kooperatīvam, bet vairāk gan tiem citiem biedriem, kas kopā ar jums ir šai laivā.

Tāpēc – ja vēlaties sadarboties un veidot kooperatīvu, vispirms godīgi sev atbildiet, ka uzticaties cits citam un ka uzņematies atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un saistībām. Ekonomikas un vadības zinātnē ir pierādīts, ka kopējais labums vienmēr ir lielāks nekā īslaicīgs labums indivīdam.

Lai arī nav ziņu par Latvijā oficiāli reģistrētiem kooperatīviem zivsaimniecībā, tomēr vairākās biedrībās tiek īstenota kooperācijas pieeja – kopīgi iepērkot barību zivīm un nepieciešamās izejvielas biedru vajadzībām. Tāpat ir pieejams atbalsts zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijām kopīgu investīciju veikšanai.

Ja jums ir interese un vēlme uzzināt vairāk par kooperāciju, organizāciju pārvaldību, kam jāpievērš uzmanība – droši rakstiet man: liene.feldmane@llkc.lv.

Liene Feldmane,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauku attīstības eksperte,
Zivsaimniecībasnodaļas projektu vadītāja