Jaunumi

Jaunjelgavas novadā, Sunākstes pagastā saimnieko Dinas un Alekseja Aļeiņikovu zemnieku saimniecība “Zemzari.” Jaunā ģimene izveidojās 1989. gadā, un abas mammas pūrā deva pa vienai telītei.

LLKC Limbažu konsultāciju birojs 5. oktobrī rīkoja pasākumu skolēniem. Šogad tika nolemts sadarboties ar bijušā Limbažu rajona vispārizglītojošām skolām, kurās darbojas biedrības “Latvijas Mazpulki” nodaļas. Tādas mūsu pusē ir trīs –

Gaļas aitu audzētāju interešu grupas dalībnieki apmeklēja SIA “Springaita”. Kopējais aitu skaits ir 574, no kurām 201 aitu māte. Saimniecībai ir šķirnes aitu audzēšanas statuss. Pamatā ganāmpulks sastāv no Latvijas tumšgalvēm, kā arī 30 gaļas šķirnes krustojuma aitiņām.

Kopš 2013. gada decembra Jaunalūksnes pagastā Sintija Ilsjāne veiksmīgi darbojas saimniecībā “Igaunīši”. Viedu padomu un palīdzīgu roku vienmēr sniedz arī vecāki. Zemes 22 hektāri tiek izmantoti zemeņu, smiltsērkšķu, cidoniju audzēšanai un biškopībai.

Brocēnu novada Remtes pagasta “Pumpuri” atrodas dziļi meža vidū, taču ceļa galā paveras sakoptas saimniecības lauku ainava ar aitu ganāmpulku, dīķi, ābeļu dārzu un kūti aitām.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniekiem pieaug interese par putnkopības nozari, tāpēc LLKC Madonas konsultāciju birojs 21.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļa 18. septembrī rīkoja ikmēneša lauku attīstības konsultantu sanāksmi, kuras laikā konsultanti tiek informēti par jaunāko lauku attīstībā un tiek pārrunāti turpmāk veicamie darbi.

Pēdējo gadu laikā aitkopības nozarē pieaug interese par gaļas šķirņu jēru ieguvi, izaudzēšanu vaislai un nobarošanu. Tāpēc LLKC Zālēdāju projekta ietvaros otro gadu notiek izmēģinājums par Šarolē šķirnes aitu izmantošanas iespējām Latvijā.  

Lai arī ķiploks, kā daudzi citi kultūraugi, ir nākuši no Vidusāzijas reģiona, Latvijā tas pazīstams jau sen. Mūsu senči ļoti labi prata izmantot šī auga dziednieciskās īpašības. Šobrīd mēs par ķiploku kā “zālēm” atceramies laikā, kad plosās gripa, bet pārējā laikā ķiploks ir pieprasīts dārzenis.

Lapas