Piekrastes zvejniecība

No 11.maija līdz 15.jūnijam Lauku atbalsta dienests aicina piekrastes zvejniekus iesniegt projektu pieteikumus pasākumā “Kompensācijas shēma par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši aizsargājamie zīdītāji”. Kopējais pieejamais finansējums ir 300 000 eiro.

Konflikts starp roņiem un piekrastes zvejniekiem ir aktuāls visā Baltijas jūrā. Kā piekrastes zvejnieki pasargā lomus no roņu postījumiem un kā vērtē līdz šim valsts un zinātnieku paveikto roņu jautājumā, vaicājām piekrastes zvejniekiem no Ainažiem līdz Kolkai.

Tauku rezerves ir būtiskas, lai segtu sudrabzušu nārsta migrācijai un nārstam nepieciešamo enerģiju, tādēļ tās ir labs rādītājs, lai novērtētu zušu krājuma papildinājuma potenciālu no konkrētām upēm un ezeriem, zinot īpatņu blīvumu šajos ūdens objektos.

Lai veicinātu turpmāku cilvēka un roņu līdzāspastāvēšanu, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā bezpeļņas organizācija “Pro Mare” 2017. gadā uzsāka sugas aizsardzības plāna izstrādi roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī.

Šī gada otrajā ceturksnī galvenie liegumi ir sekojoši:

Apaļais jūrasgrundulis ir nemainīga aktualitāte pēdējos gados Baltijas jūras piekrastē. Sākumā zvejnieki to uzskatīja par problēmu un apdraudējumu tradicionālajām piekrastes zivju sugām. Bet nu jau pēdējos gados tā ir papildu zvejas iespēja atsevišķos piekrastes rajonos.

Lapas